Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
17530-5
Nāc, māsiņ, kājàm sērst,
				Ja tautiets zirgu liedz;
				Brālits tevi pavadìs
				Ar bēro kumeliņu.
30516-8
Sunit manu vekteriti,
				Tu noslīki Daugavâ,
				Ūdru, bebru mekledams,
				Kunga maku pildidams.
28375-1
Aiz kaļņeņa lynus şèju
				Apkausteitu kumeļeņu;
				uz rudini atvedeišu
				Ar kùrpém spràdòjeņu.
19823-0
Sirmi zirgi auzas ēda,
				Muguriņas sagriezuši;
				Veci vīri alu dzēra,
				Bārdas vien skurinaja.
8664-0
Līgo viļņi baltu puķi
				Ezeriņa maliņâ;
				Tà līgoja labi ļaudis
				Mani vienu valodâs.
29299-1
Lai bij grūti, kam bij grūti,
				Ganiņam, tam bij grūti,
				Rasâ manas kājas mirka,
				Miglâ zuda raibuļiņa.
66-7
Nu es jauna, nu lustiga,
				Nu bēdigi (bēdiga) nedzīvoju (nedzivošu)
				Priekšâ man ta dieniņa (tàs dieniņas),
				Kad bēdigi jadzīvo.
33622-0
Ko vēleju, tas notika
				Lielam kroga dzērajam:
				Zirgs aizskrēja meža ceļu,
				Zars norāva cepuriti.
				Nezinaja zirgu ķert,
				Ne no zara cepuriti.
				Labak ķēra cepuriti,
				Lai tek bēris kumeliņš:
				Daudz ļautiņu kājàm gāja,
				Neviens gāja bez cepures.
				Trīs dieniņas, trīs naksniņas
				Sastaigaja raudadams,
				Sastaigaja raudadams,
				Kumeliņu mekledams.
				Ceturtâ dieniņâ
				Preti nāca tautu meita,
				Preti nāca tautu meita,
				Raibus cimdus adidama.
				- Tautu meita zeltenite,
				Vaj redzeji kumeliņu?
				- Ak tu tautu delveriti,
				Kāds bij tavs kumeliņš?
				- Spoži bērs, asi kalts
				Tēraudiņa pakaviem.
				- To noķēru, to piesēju
				Tēva lauka galiņâ,
				Tēva lauka galiņâ
				Pie zaļà ozoliņa,
				Pie zaļà ozoliņa
				Zaļa vaŗa pavadâ,
				Zīda deķi apdeķoju
				Līdz pat kāju galiņam.
				Tav' kumeļu saķerot,
				Man notika liela skāde:
				Zars norāva vainadziņu,
				Tam nobira vizuliši.
				- Nebēdà, tautu meita,
				Vainadziņu aizmaksašu,
				Še rociņa, tic vārdiņu,
				Būsi mana līgaviņa,
				Būsi mana līgaviņa,
				Man' kumeļa braucejiņa.
				Gaidi rītu, vaj parītu,
				Aizsūtišu preceniekus.
				- Gaidu rītu, gaid' parītu,
				Blēdim blēža valodiņa!
				Ceturtâ rītiņâ
				Sarej tēva kuceniņi,
				Sarej tēva kuceniņi,
				Zviedz kumeļi pie vārtiem.
				Ej, brāliti, skatities,
				Ko rej tēva kuceniņi.
				- Bēdz, māsiņa, kambarî,
				Tev sajāja precenieki.
				- Ko es bēgšu kambarî,
				Es jau biju sadereta.
				- Kur, māsiņa, tu dereji,
				Ka es tevi neredzeju?
				Vaj klētî, vaj druvâ,
				Vaj savâ maltuvê?
				- Ne klētî, ne druvâ,
				Ne savâ maltuvê:
				Tēva lauka galiņâ
				Apakš kupla ozoliņa,
				Apakš kupla ozoliņa
				Pie bērà kumeliņa,
				Tur rociņas sadevàm,
				Gredzeniņus samijàm.
				- Māsiņ mana jaunakà,
				Kam prasiji padomiņu?
				Vaj tēvam, vaj mātei,
				Vaj vecakam brālitim?
				- Ne tēvam, ne mātei,
				Ne vecakam brālitim:
				Laimit' mums rokas šķīra,
				Dievs piedeva padomiņu,
				Dievs piedeva padomiņu
				Visu mūžu dzīvojot.
31934-0
Atnāk ziņa, grāmatiņa, 
				Jāj' karâi ziņģedams.
				Skataitiesi, lieli kungi, 
				Kur nojāja kara vīrs:
				Sirms kumeļš, melna josta, 
				Sudrabiņa iemauktiņi.
17555-0
Nasalùki, syla bèrzi (prìde),
				Na tev' vínu vèji lùka;
				Naraud', munu mìļ' mòşeņ,
				Na tev' vínu tautys vede.