11429-0
Šautin šautu to irbiti,
Kas eglites galiņâ;
Ņemtin ņemtu to meitiņu,
Kaut varetu saderèt.

2667-6
Es bagats muižinieks,
Man deviņi darbinieki:
Trīs araji bez zirgiem,
Kājàm seši ecetaji.

14599-0
Kājàm spēru zelta krēslu
Par istabu kambarî,
Lei māmiņa nipacēla
Bergajami tautiešam.

28549-0
Man atskrēja rauduvite,
Linu jumi ravejot;
Pate bija maranota,
Spārnu gali sudraboti.

28520-0
Atcel vārtus, māmuliņa,
Pašai bara vedejai!
Nav jumiti atstājuse
Viņâ lauka galiņâ.

21604-2
Dievs palīdzi! dēlu māte,
Ogļu maisus velejot.
- Paldies! mana vedekliņa,
Tie dēliņa goda krekli.

13373-0
Daiļa puķe dārzâ auga,
Vēl daiļaka jūriņâji,
Zelta zari, zīda saknes,
Sudrabiņa lapiņàm.
Pēc puķites sniedzotiesi,
Iekrīt zīda nēzdaudziņis;
Pēc nēzdauga sniedzotiesi,
Iekrīt zelta gredzentiņš;
Pēc gredzena sniedzotiesi,
Iekrīt zīļu vaiņadziņis;
Pēc vaiņaga sniedzotiesi,
Dzirdu tautas atjājot.
Saka tautas cits uz cita:
Ņemsim zirga mugurâji!
Labak kritu upitêji,
Ne ka tautu rociņâ,
Upit' nesa līgodama,
Tautas veda nievadamas.-
Upit' nesa, nepanesa,
Iesit vilnis Daugavâji;
Daugav' nesa, nepanesa,
Iesit vilnis jūriņâ;
Jūriņ' nesa, nepanesa,
Izsit vilnis maliņâji,
Izsit vilnis maliņâji
Tēva lauka galiņâ.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiemi.
No saknèmi kokles taisa,
No zariemi stabulites.
Sak' bāliņis kokledamis:
Ta koklite žēli skana.
Sak' māmiņa raudadama:
Tà dzied mana pastarite,
Tà dzied mana pastarite,
Gar jūriņu staigadama,
Gar jūriņu staigadama,
Ūdens ziedus lasidama.

22688-2
Izraka tēvami
Daiļaju ābeli,
Aizveda, iestāda
Tautieša dārzâ,
Lei auga, lei zaļoja,
Lei nes daiļus āboliņus.

28407-1
Nu ar Dievu paliecieta,
Ša vasara saimenieki!
Būs mums rītu jauna diena,
Būs mums jauni saimenieki.

19463-0
Viss galdiņis noslaucitis,
Galda malas nislaucitas;
Visi ļaudis paēduši,
Mūs' māsiņa niēduse.