23323-0
Mana veca māmuļite,
Ko tu sēdi samisuse?
Vaj tu biji nevesela,
Vaj norāta jauņuvites?
- Es, meitiņa, gan vesela,
Es norāta jauņuvites.

20487-13
Kura kunga ta bierzite,
Zelta zīļu ozoliņi?
Kuŗu brāļu ta māsiņa,
Zelta roze vaiņagâi.

34163-1
To zin Dievis, debess tēvis,
Kà pā(r)iešu sētiņâi!
Vise zeme adatàm,
Mežu gali ugunèm.

13259-0
Es savam kumeļam
Stīgàm šuvu iemauktiņus,
Stīgàm šuvu iemauktiņus,
Zaļa zīda pavadiņa.
Kokledamis es nojāju
Prūšôs jemti līgaviņu.
Kad nojāju, tad piesēju
Pie meitiņu rožu dārza,
Pie meitiņu rožu dārza,
Pie kuplaja ozoliņa.
Kumeliņis dancodamis
Sarauj zīda pavadiņu,
Sarauj zīda pavadiņu,
Ielec rožu dārziņâi,
Ielec rožu dārziņâi,
Meitàm skādi padarija.
Meitas, dusmas neturate,
Es to tīšu nedariju;
Grib kumeļis rožu dārzu,
Vaj rozīšu ravetaju.
-Rožu dārzu gan dabosi,
Ravetaju nedabosi.

27214-0
Sauc māmiņa piecas reizas
Ne galviņu nepagriezu;
Sauc tautietis vienu reizu,
Stāvu lēcu drebedama.

34066-14
Ozols auga kalniņâ
Kà mērenis muiženieks:
Vaŗa saknes, zelta zari
Sudrabiņa lapiņàm.

3313-1
Mate slauka istabiņu,
Ar ceļim ložadama;
Meitas gul āzkrāsnêi
Vakareju gulumiņu.

33625-1
Kam ta jūŗa agri šņāca
Miglotâi rītiņâi?
Eit, brāliši, skatities,
Vaj ir visas mūs' māsiņas.
Bij gan visas, bij gan visas,
Pastarites vien nevaid.
Pastarite aizteceja
Gar Daugavu dziedadama,
Gar Daugavu dziedadama,
Vaiņadziņu puškodama.
Vaiņadziņu puškojot,
Nokrīt zelta gradzentiņš.
Gradzentiņu mekledama,
Iekrīt pate Daugavâi.
Daugav's viļņi nepanesa,
Ieviļņoja jūriņâi.
Jūŗas viļņi nepanesa,
Izviļņoja maliņâi.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņam galoknem.
Pa deviņi gadiņim
Cērt brāliši kokļu koku.
Sak' brāliši kokledami:
Koši skan tàs koklites!
Sak' māmiņa raudadama
Tà dzied mana pastarite,
Tà dzied mana pastarite,
Kas noslīka Daugavâi.

20028-0
Anna-kanna krodzeniece,
Jem vīriņu kalejiņu;
Kalejs kala sīku naudu,
Anna skaita dālderišus.

2762-6
Ko ta zaļa bierztaliņa
Uz manim žēli raud?
Es rīkstiti vien nolauzu,
Svētu rītu ganidama.