5411-6
Es izaugu tieva, gara,
Kà Vāczemes kaņepite.
Puiši kājas aplauzuši,
Man pakaļ dzīdamies.
Lauz, puisiti, deguniņu,
Man's rokâ nedabusi.

26202-1
Iet projam, kam jaiet,
Atstāt visas labas dienas:
Atstāt alu žūrejam,
Brandaviņu klārejam.

28748-0
Dziedadamas meitas kūla
Ar sidraba spriguļiem;
Augsti cēla, viegli laida,
Iet salmiņi pelavâs.

13646-25
Viena pati man māsiņa,
Pūru mala rītiņâ.
Dzirnav's rīb, milni klaudz,
Tautas nāca klusiņàm.
Ienāk māte istabâ,
Sav' galviņu saņēmusi:
Aunies, dēliņ, zābakôs,
Dzenies pakaļ māsiņai,
Dzenies pakaļ māsiņai
Pa vizuļu birumiem!
Simtu jūdzu nodzinies,
Ieraug' pieci spēlmaniši.
Mani mīļi spēlmaniši,
Ko jūs šeitan spēlejiet?
-Spēlejam priekš tàs meitas,
Ko šorīt garam veda.
Otru simtu nodzinies,
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Iznāk trīs jauni kungi,
Ieved mani istabâ,
Ieved mani istabâ,
Kumeliņu stallitî.
Paceļ manim liepu krēslu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek modrigi padzīvot.
Ne es ēdu, ne es dzēru,
Apkārt vien skatijos.
Es ieraugu sav' māsiņu
Jau miciti galviņâ.
Māsiņ zelta drostalit,
Vaj varesi līdzi nākt?
-Brālit putu gabaliņ,
Es nevaru ta darìt.

9813-4
Manis dēļ tautiņâs,
Stalti, puiši, neaugat,
Es pie jūsu deguniem
Zelta trepu nenesišu.

5372-0
Ai, Dieviņi, es nezinu,
Kadēļ puiši mani mīl;
Ne es biju augstas kārtas,
Ne bagāta tēva meita.
Tadēļ puiši mani mīl,
Dēļ ta skaista augumiņa.

11270-8
Teci, mana līgaviņa,
Šo rudeni kājiņàm;
Ja Dievs dos, citu gadu
Tevi viegli vizinašu.

16214-1
Atveriet man vārtiņus,
Lai sateki kumeliņi;
Nele jūsu zemit' ņemšu,
Tikai nakti pārgulešu.

18282-0
Alo, mans kumeliņ,
Mun puķite kamanâs,
Mun puķite kamanâs,
Pupu ziedi pūriņâ.

27026-0
Mana sieva, gaigalite,
Ta bij laba saimeniece:
Ik rītiņa krodziņâ,
Rudzu kule mugurâ.