33773-6
Ko tie tēva suņi rēja,
Uz ezera lūkodami?
Divi sirmi kumeliņi
No ezera izpeldeja;
Vienam bija zelta sedli,
Otram Saules iemauktiņi.
Kam tie zelta sedli bija,
Tam es kāpu mugurâ;
Kam tie Saules iemauktiņi,
To pie rokas pavadaju.
Tie neēda pura zāles,
Nedzēr' pura ūdentiņa,
Tiem vajdzeja tīru auzu,
Saulê pļauta āboliņa,
Saulê pļauta āboliņa,
Aukst' avota ūdentiņa.
Tautu meitas, atnesat
Saulê pļautu āboliņu,
Saulê pļautu āboliņu,
Tīr' avota ūdentiņu.

13257-2
Pieci gadi darbôs braucu,
Pieci lūša kažociņi.
Kad es gāju sievas ņemt,
Visus vilku mugurâ.
Sasprēdzeju kumeliņu,
Jāj' pret meitu māmuliņu
Jāj pret meitu māmuliņu,
Kà saulite margodama.
Ieraug' meitu māmuliņa:
Redz, kur mans znotiņš jāj!
Dzird meitiņa tos vārdiņus,
Ietek rožu dārziņâ.
Novijuse rožu kroni,
Tek pret mani raudadama.
Neraud, mana sirdspuķite,
Tūliņ līdzi nevedišu;
Ceturtdienu še es būšu,
Tad vairs tevis neatstāšu.

32004-1
Es pazinu sav' bāliņu
Kara vidû līgojot:
Pieci puški cepurê,
Sešas zvaigznes zobenâ.
No cepures gaisma ausa,
No zobena saule lēca,
No kumeļa iemauktiem
Mēnesnica ritinaja.

31933-0
Aši, aši zīle dzied
Brāļa staļļa pakaļâ.
Tec, māsiņa, klausities,
Kādu vēsti zīl' atnesa.
Zīl' atnesa tādu vēsti,
Būs brāļam karâ iet.
-Tec, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedādama appuškoja,
Raudadama pavadija.
-Neraud' gauži, man' māsiņa,
Gaidi manis pārnākam;
Ja tu manis nesagaidi,
Sagaid mana kumeliņa.-
Par deviņas vasariņas
Atteceja kumeliņš,
Atteceja kumeliņš
Smilkšainàm kājiņàm
Smilkšainàm kājiņàm,
Zvaigžņu deķi mugurâ.
Vaicà māsa kumeļam:
Kur palika jājejiņš?
-Tur palika jājejiņš,
Kur krīt vīri kà ozoli,
Zobentiņus sārtiem krāva,
Kaudzèm meta cepurites.
Tur tek liela asins upe,
No kauliem tiltu taisa.
Mīļà Māre pāri gāja
Drebedama, trīsedama.

27004-1
Vai, manu vīra puksi,
Kur es tevi tādu likšu!
Grēks mājâ atstājot,
Kauns ir līdzi vadajot.
Lai bij grēks, ja bij grēks,
Es par grēku nebēdaju,
Kad es gāju uz krodziņu,
Vīru slēdzu tīnitê.
Atsaraugu atpakaļ,
Vīrs ar tīni pakaļâ.

8895-1
Šurpu, turpu vējiņš loka
Liela bērza galotniti;
Šurpu, turpu ļaud's runaja
Ap to manu augumiņu.

1402-0
Paldies saki tai mātei,
Kas Jāniti vārdu lika:
Jāņam govis, Jāņam vērši,
Jāņam bēri kumeliņi.

31548-0
Gan pazinu kunga rijas,
Pie durvim pieiedams:
Lielas durvis piedarbami,
Pilni vadži sprigulišu.

32627-3
Nāc arâ, Jāņa māte,
Saņem savus Jāņa bērnus,
Jāņa bērni samirkuši,
Jāņa zāles lasidami.

1073-1
Protat kaunu, jaunas meitas,
Lokat kokus no celiņa:
Dieviņš jāja, Laime brauca,
Pakrīt Laimes kumeliņš.