3796-0
Ai, bāliņi, man' bāliņi,
Tu paliki novārtâ:
Ne tev kalpa, kalponites,
Ne godigas līgaviņas.

28225-0
Kam tie mieži līdumâ
Dzeltainàm vārpiņàm?
Tie mieziši tà puisiša,
Kas ņems sievu šoruden.

17268-1
Mana balta māmuļite,
Ko es tev labu daru?
Uzaugdama kungam gāju,
Uzauguse tautiņâs.

654-0
Kūlejiņi, malejiņi,
Visi mani bāleliņi;
Es papriekšu dziedadama,
Bāleliņi strādadami.

22423-4
Pieši mani, zābaciņi
Nepatiesi deldejami:
Še aug mana līgaviņa
Tuvinôs kaimiņôs.

4946-0
Tīrat ceļu, bruģejat,
Nu bārites manta nāk:
Pulkiem dzina govis, vēršus,
Vezmiem veda sidrabinu.

10097-2
Labak gāju puķitês,
Ne ar šķelmi runajos:
Šķelmam šķelma valodiņa,
Man puķišu vainaciņš.

15658-0
Tautu meita lielijàs
Sen gatava, sen vedama;
Kad atjāja precinieki,
Citas meitas sagšas auda.

33565-0
Ķemmè, meitiņ, brūnus matus,
Mazgà savus rožu vaigus,
Divi jāj ar bēriem zirgiem,
Redzès, kur tie griezisies.
Paši stulbi, zirgi klibi,
Tie aizjāja citu ceļu.
Tie neredz, kur laime mīt,
Meitiņa kà roze zied.
Ķemmè, meitiņ, brūnus matus,
Mazgà savus rožu vaigus,
Divi jāj ar sirmiem zirgiem,
Redzès, kur tie griezisies
Paši stalti, zirgi kalti, -
Šurpu grieza kumeliņus,
Šurpu grieza kumeliņus,
Tie iejāja mūs' sētâ.
Divi kupli ozoliņi
Pie bāliņa staļļa durvu,
Tur piesēja tautu dēli
Savus sirmus kumeliņs.
Paši gāja istabâ,
Tautu meitu lūkoties.
Redz, meitiņa kà rozite,
Kà Vāczemes magonite.
Ak, tu tautu zeltenite,
Būsi mana līgaviņa?
Es tev došu savu roku,
Savu zelta gredzentiņu.

23640-0
Rībèt rīb, skanèt skan
Meitu mātes istabiņa;
Dēlu māte garam gāja,
Asariņas slaucidama.