23276-1
Es to savu vīra māti
Apšu sulu dzirdinaju;
Aiz smiekliem nevareju,
Kad ta sprāga spriņģedama.

16943-4
Aun, māsiņa, baltas kājas,
Vij diženu vainadziņu:
No kājàmi tautas rauga
Līdz vaiņaga cekulam.

4475-0
Bāreņam balta mute,
Ne ūdeni nomazgata:
Ik rītiņa nomazgaja
Gaužajâsi asarâs.

27754-3
Neraudaju nomiruša,
Kas nomiris, tas guleja;
Netēreju sev actiņu,
Man actiņu vajadzeja.

33625-2
Kuplis auga ozoliņš
Brāļa staļļa pakaļâ,
Pilli zari sīku putnu,
Strazdiņš dzied galotnê.
Strazdiņš saka dziedadams:
Kur tàs mūsu brāļa māsas?
Visas ira brāļa māsas,
Pastarites vien nevaid.
Pastarite aizteceja
Gar jūrmali dziedadama,
Gar jūrmali dziedadama,
Baltas rokas mazgadama.
Baltas rokas mazgajot,
Nokrīt zelta gredzeniņš,
Gredzeniņu meklejot,
Nokrīt zīļu vainadziņš,
Vainadziņu uzņemot,
Nokrīt mēļu villainite.
Pēc villaines sniedzoties,
Iekrīt pate jūriņâ.
Ai, jūs jūras zvejnieciņi,
Izvelcieti maliņâ.
Izvilkuši maliņâ,
Uzvelciet linu kreklu.
Uzvilkuši linu kreklu,
Apjoziet zīda jostu.
Apjozuši zīda jostu,
Rociet smilšu kalniņâ.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem,
Ikkatrâi žuburâ
Zelta poga galiņâ.
Tur jāj šādi, tur jāj tādi,
Nedrīksteja zara lauzt.
Jāj garàm Dieva dēli,
Nolauž pašu virsuniti.
Nolauzuši virsuniti,
Puško savas cepurites.
Appuškojši cepurites,
Ieiet Māras baznicâ.
Māra saka vērdamàs:
Kādu puķu tie ziediņi?
Tie nevaid puķu ziedi,
Ta cilveka dvēselite,
Ta cilveka dvēselite,
Jūriņâ noslīkuse,
Jūriņâ noslīkuse
Miglojâi rītiņâ.

25221-3
Piniet vīzes, vijiet auklas,
Mani balti brāleliņi:
Kam pietrūka cimdu zeķu,
Tam vīzites ar auklàm.

33724-8
Vāczemê malku cirta,
Šâi zemê skaidas krita;
Es paklāju villaniti,
Man iebira sudrabiņš.

17935-0
Nu liedz brāļi, nu liedz māsas,
Kad es tautu kumeļê.
Kur bijat nelieguši
Pirmak tautu nākumam.

10665-8
Zem ozola nestāveju,
No ozola rasa bira;
Ar tautàm nerunaju,
Tautàm bārga valodiņa.

15239-1
Tev, puisit, tukša galva,
Caura tava cepurite;
Pildi savu tukšu galvu,
Lāpi savu cepuriti.