Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
27150-1
Ka tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņ?
Vaj es tev zirgu liedzu,
Vaj bāliņu pavesnieku?
19277-1
Ēd, ēdi, NN,
Pavandidama:
Vēl tādi kumosi
No vecas ķēves.
23045-0
Pirmo gadu tautiešam
Rullèt kreklus sarulleju;
Jau otrâ, trešajâ
Ne ar vāli neuzsitu.
25448-6
Trīcèt trīc tautu meita,
Kà putniņa dvēselite:
Maniem gariem bāliņiem
Īsus kreklus sašuvuse.
30205-0
Vilkam tika miglas rīts,
Vanagam saules gaiss:
Tīk jauniemi puišeļiemi
Meitu vesti pieguļâ.
25123-0
Negulešu, negulešu
Pirmo nakti tautiņâs,
Lai nesnauda mūs' māsiņa
Pie pakulu kodeļiņas.
33944-0
Saule (Saulit') savus kumeliņus
Jūriņâ peldinaja;
Pate sēd kalniņâ
Zelta groži rociņâ.
22640-0
Norakstiju brālitim
Visas svārku strēbelites;
Nu pārveda tautu meitu,
Kas rakstìt nemāceja.
1865-1
Šūpolitis palīdzeja
I manai māmiņai:
Kur iedama, tecedama,
Iemet mani šūpolî.
13646-31
Viena pate mums māsiņa,
Ik rītiņa malti gāja.
Ej, apraugi, māmuliņa,
Ko dar' mūsu malejiņa.
Atnāk māte raudadama,
Neatrada malejiņas.
Brāļi, brāļi, ko gaidati,
Aunieties zābakôs,
Aunieties zābakôs,
Velkat garus kažociņus,
Velkat garus kažociņus,
Jožat zaļus zobentiņus,
Jožat zaļus zobentiņus,
Liekat cauņu cepurites,
Seglojati kumeliņus,
Jājat māsas mekleties.
Jājam, brāļi, pirmo simtu.
Uzjājam augstu kalnu.
Augsta kalna galiņâi
Spēlè pieci spēlmaniši.
Mani mīļi spēlmaniši,
Priekš kà jūs spēlejiet?
-Spēlejam to meitiņu,
Kur' šodieni garam veda.
-Mani mīļi spēlmaniši,
Vaj jau seni garam veda?
-Dzenatiesi, nava tālu,
Panāksieti celiņâi.
Jājam, brāļi, otru simtu.
Dajājam augstu kalnu.
Augsta kalna galiņâ
Spēlè seši spēlmaniši.
Mani mīļi spēlmaniši,
Priekš ka jūs spēlejat?
-Spēlejami to māsiņu,
Kur' šodieni garam veda.
-Mani mīļi spēlmaniši,
Vaj jau seni garam veda?
-Dzenatiesi, nava seni,
Panāksieti celiņâi.
Jājam, brāļi, trešo simtu.
Uzjājami liepu mežu,
Laužam šautru pilnus klēpus,
Metam ciema sētmalâ.
Satrūkàsi ciema suņi,
Iztek divi zeltenites,
Iztek divi zeltenites,
Ieved mūs pagalmâi,
Ieved mūs pagalmâi,
Piesien mūsu kumeliņus.
Ieved mūs istabâi,
Sēdin' galda galiņâi.
Uzliek gārdu mielastiņu,
Liek mums ēsti, liek mums dzert.
Ni es ēžu, ni es dzēru,
Apkārt vieni raudzijos,
Ieraudziju sav' māsiņu,
Balta mice galviņâi,
Balta mice galviņâi,
Pirkstâ zelta gredzeniņis.
