21671-8
Kam, tautieti, aku raki,
Kam ūdeņa tev vajaga?
Ik rītiņa mazgajies
Pa manàm asaràm.

19325-0
Ko godešu, to godešu,
Precenieku, to godešu:
Došu ēst, došu dzert,
Doš' ar bozi mugurâ.

23276-5
Ko godešu, to godešu,
Vīra māti, to godešu:
Izvārišu krūkļu putru,
Lai nosprāga spriņģedama.

20576-0
Ne, Lībiņa, tavi pirkti
Tie lielie nēzdaudziņi,
Šādi tādi vanderzeļļi
Pa grašam(i) sametuši.

13594-0
Viena pati es māsiņa,
Man deviņi bāleliņi,
Kà irbite ieteceju
Bāleliņu pulciņâ.
Zagšus tautas nezodziet,
Ar variti neņemiet,
Zagtin zagta, vari ņemta
Bēdzin bēga bāliņôs.
-Kà, māsiņa, tu atnāksi,
Kà pūriņu atvedisi?
-Es pūriņu atvedišu,
Tautu ganus izdzīdama.
Svētdien iešu baznicâ,
Aušu kurpes kājiņâs;
Apvilkusi zīda kleiti,
Likšos zīļu vaiņadziņu.
Izgājusi no baznicas,
Noņemos vaiņadziņu;
Tek' gar upi dziedadama,
Puķu ziedus lasidama.
Jau netālu no krodziņa,
Dzirdu tautu kumeliņu,
Dzirdu tautu kumeliņu
Pie krodziņa zvaigajot.
Veŗu duris, speŗu kāju,
Redzu pašu tautu dēlu
Kroga galda galiņâ,
Alus kanna rociņâ.
Viņš man sniedze roku dot,
Birst man gaužas asariņas.
Saku, gauži raudadama:
Ieš' labak bāliņôs.
-Kājàm tevi nelaidišu,
Jūgšu savu kumeliņu.
Kad tur' brāļi, lai tie tur'
Manu bēru kumeliņu;
Tevis pašas neturès,
Redzès mici galviņâ,
Zinàs vīru sētiņâ,
Vīram gudru padomiņu.

18759-1
Strauja, strauja upe tek,
Nevar pāri pārpeldèt,
Nevar pāri pārpeldèt,
Ne apkārti aptecèt.
Nāc, bāliņ, met laipiņu,
Met ir savu zobentiņu.
-Tec, māsiņa, viegli pār',
Nelauz manu zobentiņ'.
-Es, bāliņu, nelauzišu,
Lauzìs tava līgaviņ'.
-Lai lauž mana līgaviņa,
Man sirsniņa nesāpès.

2275-2
Vērpieti, šļūcieti, kaķiša meitiņas,
Ni runcis nigula bez paladziņa.

19375-0
Nu es labi paēdos
Dēlu mātes mielojama:
Pastrēbos sēņu (vēžu) zupu
Ar sudraba karotiti.

30363-2
Neraud' gauži, man' māsiņa,
Gan parādus aizmaksasi:
Silâ auga kupla priede,
Ta parādu maksataja.

13017-8
Aiz kalniņu jēri brēca,
Par upiti vecas meitas;
Jēri brēca smalka siena,
Vecas meitas jaunu puišu.
Jēri sienu gan dabuja,
Meitas puišu nedabuja.
Ko mēs, brāļi, darisim?
Ņemsim mēs tàs vecas meitas.
Kamērt kāzas turesim,
Tamērt mīļi dzīvosim;
Kad jau kāzas pagalam,
Sit pierê, grūd mucâ,
Sit pierê, grūd mucâ,
Sasit viņas pulverî.
Nāks rudenis, vanderzeļļi
Izpirks viņu mārciņàm,
Pavasarâ izšaudìs
Pa Jelgavas bulveķiem.