Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
32519-0
Kāpostiņi dārziņâ,
Kur ta pate stāditaja?
Stāditaja klētiņâ
Loka baltas villainites.
3373-0
Tàva, tàva tu, déļeņ,
Nav tev tàva padùmeņa:
Meitys jója pìguļâ,
Kumeļeņus lùçeidamys.
16485-0
Tu, gùteņ zídaļeņ,
Ej ar mani tauteņôs;
Tew byus sìna pļòvèjeņis,
Maņ maizeites devèjeņis.
5119-1
Jātnieciņa dēliņš biju,
Jāju dienu, jāju nakti,
Jāju dienu, jāju nakti,
Sev līgavas mekledams.
Pulkiem redzu tautu meitu,
Bet prātam nipatīk.
Uzjāj' mazu avotiņu,
Smuks skuķitis mazgajàs.
Labdien, ciema dzeltenite,
Padzird' manu kumeliņu,
Padzird' manu kumeliņu
Tīr' avota ūdentiņu.
Saki, ciema dzeltenite,
Kur tev tēvs, māmuliņa,
Kur tev tēvs, māmuliņa,
Kur īstais bāleliņš?
- Ni man tēva, ni māmiņas,
Ni īstà bāleliņa:
Tēvs, māmiņa nomiruši,
Bāliņš tālu Vāczemê.
- Saki, ciema dzeltenite,
Kas tev' daili derinaja?
- Manas pašas padomiņis,
Mīļa Laima palīdzeja.
- Saki, ciema dzeltenite,
Vaj es tavam prātam tīku?
Ja es tavam prātam tīku,
Sniedz rociņu, saderam!
- Tu bagatis tēva dēls,
Es nabaga sērdienite.
- Es niraugu mantas tavas,
Raugu tavu tikumiņu.
- Bergi tev tēvs, māmiņa,
Tie jau mani niecinàs.
- Manis tēvis, māmuliņa,
Tie ar tevi nidzīvos;
Pats es tevi lūkojos,
Paši divi dzīvosim.
30765-1
Jiùre duņ, jiùre duņ,
Kas tús jiùru dybynâ?
Zalta laìva vydâ guļ,
Treis bròļeņi īrèjeņi.
8455-0
Gudra, gudra irbu māte,
Neved bērnus klajumâ;
Vēl gudraka meitu māte,
Neliek meitu valodâs.
35439-0
Sakàs māte iedevuse
Žēlotaja rociņâ;
Kas tas, jods, par žēlotaju?
Dunci dūri vēderâ.
23160-0
Paldies saku māmiņai,
I dzirdot, nedzirdot,
Kas dēliņu auklejusi
Pa manam prātiņam.
35717-3
Traki prāti vecajam,
Kad ienāca maltuvê,
Izkaisija miltu sieku,
Salauzija malejiņu.
23389-0
Zynu, zynu, kò vajag
Tàvučam, mòteicai:
Skruča, skruča tàvučam,
Mòteicai pomelnìka.