Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
31351-0
Neba lielas lietas dēļ
Man aizdzina Vāczemê:
Cālišam acs izdūru,
Lai neredz putraimiņa.
30656-0
Ogu, ogu, riekstu, riekstu
Mana brāļa mežiņâ!
Ogodama, riekstodama
Iegāj' tautu sētiņâ.
23619-12
Suņi rēja dēlu māti,
Pa nātrèm(i) vazadami;
Meitu māte pasmējàs,
Pa lodziņu vērdamàs.
5919-0
Jau manam vaiņagam
Pus' vizulu nobiruši;
Lai nobirst otra puse,
Kad nav laba ņēmejiņa.
26680-4
Visu dienu saraudaju
Tautu nama galiņâ:
Reti nāca bāleliņi,
Projam gāja nemieloti.
13619-0
No celiņa es pazinu,
Kur aizvesta mūs' māsiņa:
Kur kumeļi stāvejuši,
Tur ziediņi nobiruši.
22876-0
Aiji, manu vieglu sirdi,
Kam tik grūti nopūties?
Vaj paredzi ļaunu dienu,
Vaj nelabu rājejiņu?
35018-0
Meitas mani krūmôs sauca
Zālitê vārtities,
Zālitê vārtities,
Pie avota nodzerties.
20728-0
Bargs tautietis, bargs bāliņis,
Abi vienu bargumiņu,
Ne es varu viena teikt,
Ne otara nicinàt.
13595-15
Laivenieka (Upenieku) meita biju,
Laivâ gulu launadziņu,
Laivâ gulu launadziņu,
Niedrê kāru vainadziņu.
Atskrej zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Aiziet manis vainadziņis,
Burbulišus mētadams.
Ņem, brāliti, oša laivu,
Dzenies manu vainadziņu.
-Oša laiva smaga laiva,
Ta peld dziļi ūdenî.
-Ņem, brāliti, liepas laivu,
Dzenies manu vainadziņu,
Liepas laiva viegla koka,
Ta peld viegli ūdenî.-
Ai, mīļais, bāleliņi,
Vaj panāci vainadzinu?
-Gan panācu, gan sadzinu
Pašâ jūras vidiņâ,
Pašâ jūras vidiņâ,
Lielâ jūras saliņâ,
Lielâ jūras saliņâ,
Laba vīra sētiņâ,
Laba vīra sētiņâ,
Bandenieka klētiņâ,
Bandenieka klētiņâ
Zelta vadža galiņâ.
-Dod, brāliti, simtu mārku,
Izpirc manu vainadziņu.
-Jau sadevu divi simti,
Ne galviņas neatgrieza,
To vārdiņu vien sacija:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja
Šo naksniņu pārgulèt.
Kad gulès šo naksniņu,
Tad gulès visu mūžu.
