Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
28586-3
Patīk man ta pļaviņa,
Tàs pļaviņas pļāvejiņi:
Baltābola ta pļaviņa,
Zābakoti pļāvejiņi.
31410-0
Domajam, gādajam,
Kur mēs muižu taisisim.
Tepat muiža upmalê,
Laidars sila maliņâ.
19047-2
Vāci vien, Vāci vien
Tai māsai panākstôs,
Citam bija Vācu drēbes,
Citam Vācu valodiņa.
4790-4
Manî ļaudis kājas āva,
Manî rokas nomazgaja.
Es ļaudim rīta rasa,
Es migliņa ezerâ.
34043-10
Man bij viena balta pupa,
Kur es viņu iestādiju?
Iestādiju dārziņâ
Baltâ smilkšu kalniņâ.
Ta izauga liela gaŗa
Līdz pašàm debesìm.
Es uzkāpu debesîs
Pa pupiņas zariņiem;
Tur atradu Dieva dēlu,
Kumeliņu seglojot.
Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur mans tēvs, māmuliņa?
-Tavis tēvs, māmuliņa
Vāczemê kāzas dzeŗ.
-Labrītiņ, tēvs, māmiņa,
Kur jūs mani atstājàt?
-Tev' dēliņ, atstājàm
Mīļas Māŗas šūpulî.
Nebēdà tu, dēliņ,
Gan Dieviņš palīdzès,
Saņem drošu padomiņu
Nosakali zobeniņu,
Nosakali zobeniņu
No bitites dzeloniņa.-
-Es sacirtu Jodu māti
Deviņiem gabaliem.
Man bij vieni balti svārki,
Tie apskrēja asiņiem.
Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus izmazgašu?
-Mazgà, brāli, tâi upê,
Kur deviņas sateceja.
-Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus izkaltešu?
-Kaltè, brāli, tâi liepâ,
Kur deviņi stuburiņi.
-Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus sarullešu?
-Rullè, brāli, tâis rullês,
Kur deviņi rulletaji.
-Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus paglabašu?
-Glabà, brāli, tai lādê,
Kur deviņas atslēdziņas.
-Labrītiņ, Dieva dēls,
Ka es viņus novalkašu?
-Valkà, brāli, tâi dienâ,
Kad tu ņemsi līgaviņu.
26987-0
Guli, mana līgaviņa,
Kur vietiņu taisijusi,
Ja man bija līgsma daba,
Es atradu kur gulèt.
31095-1
Ko līdz man brūna gulta,
Ko tie linu paladziņi,
Ik vakarus kalpiņš nāca
Pakuliņu biksitèm.
35324-0
Pipelite cāļus kava,
Pa namiņa tekadama.
Es tev lūdzu, pipelite,
Atstāj vienu dziedataju,
Atstāj vienu dziedataju,
Vienu pautu dējejiņu.
206-22
Tautiņâs iziedama,
Dziesmas roku kalniņâ;
Tautiņâs dzīvodama,
Pa vienai izlasiju.
18241-0
Sauc Laimite, met ar roku,
Kalniņâ stāvedama,
Redzej' mani aizvedam
Pie dzēraja tēva dēla.