Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
3102-0
Tēva pirktu kumeliņu
Rudzzālê ēdinaju,
Mātes austas villanites
Saulitê balinaju.
13250-2
Divi dienas mežâ gāju,
Neka laba nedabuju;
Kad aizgāju trešu dienu,
Dabuj' labu kumeliņu.
Dabujs labu kumeliņu,
Es uzjāju augstu kalnu;
Kad uzjāju augstu kalnu,
Ieraudziju lielu ciemu.
Ieraudzijis lielu ciemu,
Iesalaižu lejiņâ;
Iesalaidis lejiņâ,
Piesalaužu šautru klēpi;
Piesalauzis šautru klēpi,
Laižu ciema sētmalî.
Satrūkàs ciema suņi,
Iztek piecas dzeltanites,
Iztek piecas dzeltanites
Dzeltanàm galviņàm.
Divi mani pašu vede,
Trīs ved' manu kumeliņu;
Ieved mani istabâ,
Kumeliņu stallitî.
Paceļ man meldru krēslu,
Pavelk man liepas galdu,
Uzklāj baltu galdautiņu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek man drusku paduset.
Guledams,dusedams
Nosaraugu meitiņâs.
Viena ada, otra šuva,
Trešà raksta zīdautiņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura raksta zīdautiņu.
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasat,
Žēlabâs nomirušu?
Jaunu meitu dārziņâ
Zem rozišu lapiņàm.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Tur jāj kungi, tur stārasti,
Ne zariņa nenolauze;
Dajāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu virsùniti.
Nolauzuši virsùniti,
Aizpušķoja cepurites;
Aizpušķojši cepurites,
Aizjāj Māres baznicâ.
Mīļa Māre ieraudzijse
Itin gauži noraudaja:
Ta nebija kupla liepa,
Ta bij dārga dvēselite.
34964-0
Māte, māte, kurin' pirti,
Šļauki manu vēderiņu,
Es nezinu, kas par vainu,
Es nevaru locities.
Citas meitas sienu pļāva,
Es nevaru grozities;
Citas meitas govis slauca,
Es nevaru notupties.
16490-7
Sievas māte žēligà
Cūku deva slaucienam.
Paldies, māte, lopiņš labs,
Pieniņš vien nesmeķeja.
23270-0
Es redzeju vīra māti
Viņpus elles ābelêi;
Dod, Dieviņi, lielu vētru,
Lai grūž elles dibenâi.
32239-0
Augsti mani bāleliņi,
Augstu kāra šūpotnites;
Tautu meita neiekāpa,
Ikam lūdza cēlejiņa.
32137-2
Pate māte savu dēlu
Kaŗa vīru audzinaja:
Īsus svārkus šūt tam lika,
Ērtus šūt zābacinus.
11393-1
Pie celmiņa pieslienam
Baltu dzelza zobentiņu;
Pie māmiņas atstājam
Netikušu mātes meitu.
6568-1
Labak redzu zelta naudu
Ugunâi sadegam,
Ne kà savu vainadziņu
Bez godiņa noņemam.
10344-0
Ne man arkla, ne araja,
Ne man sava tīrumiņa,
Tapat vien jadzīvo
Ar svešiem ļautiņiem.
