Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
14175-5
Vanadziņi lidineja
Ap tàm músu cielavàm;
Vēl nebija cielavàm
Spārnu gali apsviluši.
16204-1
Sebulits tautu dēls,
Sebu raida vedejiņus.
Kauns manai māmiņai,
Sebu galdu apklājot;
Kauns manam tēviņam
Sebu mucu ielaižot.
11047-0
Aizvakar man' ielika
Meitu dēļ cietumâ.
Eita, rokas jūs papriekšu,
Jūs papriekšu grābajat.
24404-0
Kam, māsiņa, grazni augi,
Kam zīlites šūdinaji?
Viens netiklis tēva dēlis
Noņem tavu vaiņadziņu.
23409-0
Tautu dēla māmulite,
Kam tu viena nedzīvoji,
Kà viņâi kalniņâi
Viena zieda ābelite?
8488-0
Jūs, ļautiņi, runajiet,
Kaunâ manis augumiņš;
Kaunâ paši goda ļaudis,
Godâ manis augumiņš.
13167-10
Labak vilku ieraudziju,
Ne kà vecu tēva dēlu;
Čīkst tam kauli staigajot,
Klab tam zobi runajot.
29544-0
Es atradu ganidama
Vecas mātes cepuriti;
Ne rokâ nepaņēmu,
Lai es veca nepaliku.
13301-0
Visi saka, visi saka,
Ka es sievas nedabušu.
Es iegāju klētiņâ,
Apjozos zobentiņu,
Apjozos zobentiņu,
Apsegloju kumeliņu,
Apsegloju kumeliņu,
Jāju sievas lūkoties.
Jāju, jāju trīs dieniņas,
Ceļam gala nedabuju.
Es uzjāju lielu kalnu,
Lielu ciemu ieraudziju.
Sviedu spieķi sētmalâ,
Satrūkàs ciema suņi.
Izlec divas zeltenites,
Kà rozites ziededamas.
Viena ņēma mani pašu,
Otra manu kumeliņu.
Ieved manu kumeliņu
Treju staļļu dibinâ,
Ber auziņas silitê,
Sviež ābolu redelês,
Aizslēdz manu kumeliņu
Deviņàm atslēgàm.
Ieved pašu istabâ,
Sēdin' liepas krēsliņâ,
Uzliek man kviešu maizi,
Uzliek miežu alutiņu.
Paldies, meitu māmuliņa,
Par to gārdu mielastiņu!
11245-1
Kura smilga kupla auga,
Tâi ilgaki rasa stāv;
Kura meita daiļa auga,
Ta būs mana līgaviņa.
