27163-0
Labvakar, līgaviņa,
Kà klājàs sētiņâ?
Vaj klaus' tevi drauga saime,
Vaj rūgst labi maizes mulda?

11758-2
Es pazinu to mājiņu,
Kurâ brūte šoruden;
Kurâ brūte šoruden,
Tur sarkanas apses zied.

30178-3
Puiši jāja pieguļâ,
Es ar' līdzi taisijos;
Puišiem silti kažociņi,
Man baltie paladziņi.

30049-2
Citi puiši pīckas vija,
Es baroju kumeliņu.
Kad es gāju sievas ņemtu,
Kauna gan neredzeju:
Citi pīckas sprādzinaja,
Es tik grožus vīcinaju.

5191-0
Piecas šķilas alkšņa malkas,
Puspūr' auzu nevētitu,
To man deva sveša māte,
Kad es gāju tautiņâs.

33405-0
Traka, traka saimeniece,
Suni sūta lūku plēst;
Suns iegāja liepajâ,
Asti vien kustinaja.

35278-1
Pele vilka pipeliti
Par ābeļu līdumiņu,
Par ābeļu līdumiņu
Uz sarkanu mūra muižu.
Jaunas meitas satikušas:
Kur, puķite, tevi ved?
- Mani ved uz mūru muižu
Uz lustigu (mūžigu) dzīvošanu.
Kas ta tāda mūru muiža,
Ne tai duru, ne tai logu;
Vienas pašas nama (ķēķa) duris,
Tàs sūnàm aizaugušas.
Trīs puiseni garam gāja,
Viens iegāja sildities.
Ieiedams priecajàs,
Nu būs jauka dzīvošana;
Iznākdams nospļāvàs:
Vai, cik karsti kurinats!

13250-16
Jāju, jāju garu ceļu,
Ceļam gala nezinaju.
Jāj' pie vienas zaļas birzes,
Griezu šķetru padusê.
Jāju,jāju garu ceļu,
Ceļam gala nezinaju.
Izjāj' no tàs zaļas birzes,
Ieraug' vienu augstu kalnu.
Nu ar rikšiem, nu ar lēkšiem
Uz to vienu augtu kalnu.
Dajāj' nu pie augsta kalna,
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Nu ar rikšiem, nu ar lēkšiem
Uz to vienu lielu ciemu.
Dajāj nu pie liela ciema,
Metu šķetru sētmalâ.
No tàs šķetras būšķešanas
Uztrūkàs ciema suņi;
No ta suņu trūkumiņa
Iztek trīs zeltenites.
Divas mani pašu ņēma,
Trešà manu kumeliņu.
Ieliek manu kumeliņu
Triju staļļu dibenâ,
Triju staļļu dibenâ
Aiz deviņàm atslēgàm.
Ieved pašu istabâ,
Paceļ man liepas krēslu,
Paceļ man liepas krēslu,
Pienes man kļava galdu.
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek man drusku pagulèt.
Ne es ēdu, ne es dzeru,
Tikai drusku paguleju.
Noskatos guledams,
Ko darija jaunas meitas.
Viena šuva, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķetereja;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasat,
Žēlabâs nomirušu?
Sarkan' rožu dārziņâ
Zem magoņu lapiņàm.
Tur uzauga skaista puķe
Deviņiem zariņiem;
Tur jāj jauni kara vīri
Ik rītiņus puškoties;
Tur teceja jaunas meitas
Ik rītiņus kroņus vīt.
Appušķojšies, sataisijšies,
Ieiet Māras baznicâ.
Prasa Māra raudadama:
Kas ta tāda skaista puķe?
Ta nebija skaista puķe,
Ta bij puiša dēselite.

23419-1
Trīs staràm pīcku viju,
Liku pūra dibenâ;
Lai tad es ne vedekliņa,
Kad vīrmāti nepīckaju.

7833-4
Tu, puisiti, teļa purna,
Tu uz mani nedomà,
Man vietiņa jau zinama,
Pūru steidzu darinàt.