|
Izvērstā meklēšana
Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
Meklēja avotu 426a Rezultāti: 21 - 30 no 134 20935-0
Sakstagola jaunys maitys
Šur braùc puìšu sumynótu.
Braùç iz sàtu, kóp uz çepļa,
Sumiņ' çepļa dyùminìku,
Sumiņ' çepļa dyùminìku,
Na tús myusu puìškiņeņus. 11502-5
Jauna, jauna gauži rauda,
Glaùda munu kumèļeņu,
Glaùdi, mòşeņ, naglaùdi,
Jau maņ cyta sadaráta. 26963-0
Ekur gudri, ekur skaiški
Ļaùdaveņa padareja!
Krùdzeņâ pìdzáruşe,
Syùta suni lyuku plástu.
Tak suņeits raudódams,
Asareņis slaùçeidams. 13611-4
Krauklis şéd úzulâ,
Zalta kùklis rùçeņâ.
Voj redzèji tu, kraukļeit,
Kur nùvede myùs' mòşeņu?
-Tí nùvede jiús mòşeņu
Pa dzilejim azarím;
Şèrmi zyrgi, zaļi roti,
Skaisti bryùšu vedèjeņi.
-Jemit, bròļi, úša laìvu,
Dzenités péc mòşeņis.
-Tí dadzynu, tí sajému
Jiùrmaleiša maļeņâ,
Jiùrmaleiša maleņâ
Dravinìka klèteņâ.
Nu ņídreišu klèti çerta,
Pàvas spollvu jumtu lyka,
Nu úzula gultu šķéļe,
Cysys lyka magaņeņis,
Rùžu klója paladzeņu,
Meikstu pùka spilviņeņu.
Tí gulèja mun' mòseņa
Kai sorkona bryùkliņeite;
Dazagula tautu dáls,
Bollts kai putu gabaleņš.
Mòşeņ zalta bùrzgaleņ,
Kò gòj' jauna tauteņôs?
Bròleit putu gabaleņ,
Kam tik jaunu pavèlèji? 7301-1
Odu cymdus pèrstinìkus,
Vilònìšu gaìdeidama;
Lyga gryude Dricònìti,
Tam atdevu raudódama. 22762-1
Lùka prìde, lùka egļe,
Lùka bàrza vèrsyuņeite;
Ka(b) munam bòļeņam
Tik lùkona ļaudaveņa! 23356-0
Paļdìs soku Dìveņam,
Lobs lùpens, kļèveņâ:
Sèrma koza, leli rogi,
Nùdur munu veira mòti. 13781-11
Sudobrota zeíļe čìpst
Reìgys myùra maļeņâ.
Skrìn, zeìļeit, iz myùsu pusi,
Dzídi lozdu kryùmeņâ.
Grízsim tyltu par Daugavu
Nù vacím daļderím.
Pòri jója jauni puìši
Ar bàrím kumèļím;
Tí stovèja jaunys meitys
Ar vyzuļu vaiņukím.
Vaìcòj' meitys iz puiším:
Kam sìveņu najemit?
Pàrn saçejat, mìžu vaìņa,
Kaida vaìņa šùrudiņ?
- Šùrudiņ taida vaìņa,
Ka apeiņi nazídèja. 10771-6
Taùtys lylys, as bej' moza,
Sokós maņa sagaìdeit.
Dzer yudini, grauz akmini,
To tu maņa sagaìdeisi;
Pérc peiràgus, dzird' ar olu,
To as dreìži lela augšu. 2224-1
Kur to tu beji, ózeiti munu?
- Patmaļôs, patmaļôs, kundzeņu munu.
Kù to tu tì dareji, ózeiti munu?
- Kvìšus, mìžus beideļeju, kundzeņu munu.
Ar kù tu mèrèji, ózeiti munu?
- Ar radzeņu, ar radzeņu, kundzeņu munu.
Ar kù tu stŗeičèji, ózeiti munu?
- Ar kòjeņu, ar kòjeņu, kundzeņu munu.
Ar kù tu slaùçéji, ózeiti munu?
- Ar bórdeņu, ar bórdeņu, kundzeņu munu.
Kù to tu tí iédi, ózeiti munu?
- Captys vystys, captys peilis, kundzeņu munu.
Kù to tu tí dzéri ózeiti munu?
- Olu, madu, olu, madu, kundzeņu munu.
Kur to tu tí guļèji, ózeiti munu?
- Pi jumprovys kammbarî, kundzeņu munu.
Ar kù to tu apsaşedzi, ózeiti munu?
- Ar skusteņu, ar skusteņu, kundzeņu munu.
Kai to teve nasyta, ózeiti munu?
- Syta, syta, kai nasyta, kundzeņu munu.
Ar kù to tevi syta, ózeiti munu?
- Ar pagaļi par pakaļi, kundzeņu munu.
Kai to tu nakļìdzi, ózeiti munu?
- Kļìdžu, kļìdžu, kai nakļìdžu, kundzeņu munu.
Kai to tu kļìdzi, ózeiti munu?
- Muka mè, muka mè, kundzeņu munu.
Kai to tu nabàgi, ózeiti munu?
- Bágu, bágu, kai nabágu, kundzeņu munu.
Kai to tu tí naizbági, ózeiti munu?
- Ploti rogi, šauri vòrti, kundzeņu munu.
Kai to tu naļèci, ózeiti munu?
- Ļèču, ļèču, kai naļèču, kundzeņu munu.
Kai to tu tì ļèci, ózeiti munu?
- Augšók ļipa, ņa şèteņa, kundzeņu munu. Avots: 426a Viss no avota»Krājums: H. Visendorfa krājums Viss no krājuma»Iesūtītājs: Smelters P. Viss no iesūtītāja»Apriņķis: Rēzeknes apr. Viss no apriņķa»Pagasts: Sakstagals Viss no pagasta»Kategorija: Par māju lopiem un meža zvēriem: āzīti, avenu, briedi, buku, ezi, govi, kaķi, ķēvi un kumeliņu, kuņu, lāci, lapsu, peli, zaķi, sesku, vāveri, vilku, cauni, cūku. Viss kategorijā»Meklēja avotu 426a Rezultāti: 21 - 30 no 134 |
