6453-2
Kam, māmiņa, rozes sēji
Tādu lielu gabaliņu?
Sēj māmiņa, trīs rozites,
Trīs meitiņas valkatajas.

33642-9
Trīs putniņi skaisti dzied
Smalkâ lazdu krūmiņâ;
Trīs meitiņas istabâ (kambarî)
Sēd pie loga rakstidamas,
Sēd pie loga rakstidamas,
Gaida tautu atjājam.
Viena raksta sīkus rakstus,
Otra ada raibus cimdus.
Es savam mīļajam
Mīļu šuvu nēzdodziņu,
Visapkārt mīļus vārdus,
Vidû liku sav' sirsniņu.
Suņi rēja,vārti čīkst,
Es pa logu lūkojos,
Iejāj mans mīļais draugs
Lielu bēru kumeliņu,
Lielu bēru kumeliņu,
Lielu lūša kažociņu,
Lielu lūša kažociņu,
Turku zvēra cepuriti.
Redz actiņas,sāp sirsniņa,
Nedrīksteju bildinàt,
Nedrīksteju bildinàt,
Pilna sēta svešu ļaužu.
Par ļaudim nebēdaju,
Man ar savu jarunà,
Man ar savu jarunà,
Vaj redz ļaudis,vaj neredz.
Aija,manu mīļu draugu,
Kur guleji viņu nakti?
Vaj pie priedes,vaj pie egles,
Vaj pie labas mātes meitas?
-Ne pie priedes,ne pie egles,
Ne pie labas mātes meitas:
Starp priediti,starp egliti,
Apakš kupla ozoliņa,
Apakš kupla ozoliņa
Pie bēraja kumeliņa,
Seglus liku pagalvî,
Ar pasegli apsedzos.
-Aija,manu mīļu draugu,
Būtu es to zinajse,
Es tev būtu sūtijuse
Pāri dreļļu paladziņu,
Pāri dreļļu paladziņu,
Mīkstu dūnu spilventiņu,
Mīkstu dūnu spilventiņu,
Raibu sagšu apsegam.

12347-2
Tikam graznis tautu dēls,
Līdz tas ņēma līgaviņu;
Kad pārveda līgaviņu,
Vējš nopūta graznumiņu.

6332-0
Mini, mini, māmuliņa,
Kas manâ(i) rociņâ?
Tautu dots gredzentiņš
Deviņàm(i) zīlitèm.

33562-1
Es apgulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk manis īstais tēvis:
Ko tu guli, nelietit?
Nāc, nelieti, sētiņâi,
Doš' tev lielu gobu zemi.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavu lielu gobu zemi.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk mana īstà māte:
Ko tu guli, nelietit?
Nāc, dēliņ, sētiņâi,
Doš' tev govi raibuliņu.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavu govi raibuliņu.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk manis īstais brālis:
Ko, brāliti, tu guleji?
Nāc, brāliti, sētiņâi,
Doš' tev bēru kumeliņu.
- Ne es iešu, ne es gribu,
Tavu bēru kumeliņu.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk mana īstà māsa:
Ko, brāliti, tu guleji?
Nāc, brāliti, sētiņâi,
Doš' tev baltas villainites.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavas baltas villainites.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk viena tautu meita,
Raibas govis ganidama,
Raibas govis ganidama,
Raibus cimdus adidama.
Stāvu lēcu, mutes devu,
Ta būs mana līgaviņa!
Nu es iešu sētiņâi,
Nu man sava līgaviņa,
Nu man sava līgaviņa,
Raibu cimdu aditaja.
Dodiet nu, dodiet nu,
Ko bijat solijuši:
Īstais tēvs gobu zemi,
Māte govi raibuliņu,
Māte govi raibuliņu,
Brālits bēru kumeliņu,
Brālits bēru kumeliņu,
Māsiņ' baltas villainites.

11741-0
Dzīràs mūsu lielais puisis
Šoruden sievu ņemt,
Dzīràs mūs mazus bērnus
Kāziņâs aicinàt.

17256-1
Bij man viena rieksta dēļ
Līdz zemei lazdu liekt?
Bij man viena puiša dēļ
Atstāt tēvu, māmuliti?

5879-1
Es to savu vaiņadziņu
Jaunu vien darinaju:
No rītiņa rozes viju,
Pusdienâ magonites,
Uz to pašu vakariņu
Dzeltenàs kliņģerites.

33898-1
Kas to teica, tas meloja,
Ka Mēnesis bez kumeļa:
Rīta zvaigzne, vakar' zvaigzne,
Tie Mēneša kumeliņi.

4983-0
Iesim visi sērdieniši
Pie Dieviņa raudadami:
Citam trūka tēvs, māmiņa,
Citam īsti bāleliņi.