4156-7
To neviems nezinaja,
Kur raudaja bārenite;
Piedurknite vien zinaja,
Asariņas žāvejot.

4484-0
Bārenite nabadzite
Grūti pelna villainiti:
Tecedama sviedrus slauka,
Stāvedama asariņas.

33625-21
Upmalâ ievas zied,
Pastarite ziedus lauž.
Pēc ziediem sniedzoties,
Nokrīt zīļu vainadziņš;
Pēc vaiņaga sniedzoties,
Iekrīt pate upitê.
Upe viņu nepanesa,
Ta iemeta jūriņâ;
Jūra viņu nepanesa,
Ta izmeta kalniņâ.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem zariņiem.
Tur atnāca bāleliņš
Liepas zarôs kokli cirst.
Sak' bāliņš kokledamis:
Liepas kokle daiļi skan!
Sak' māmiņa raudadama:
Ta nav vis liepas kokle,
Ta ir māsas dvēselite,
Par ūdeni atnākuse.

21260-3
Kur, brāliti, skatijies,
Kad tādai roku sniedzi?
Es būt' tādu pametuse
Savâ govu laidarî.

697-0
Cīrulitis jauki dzied
Par visiem putniņiem;
Vēl jaukak man' māsiņa,
Miltus maļot maltuvê.

12926-8
Ruden puiši zābakôs,
Ruden cauņu cepurês;
Pavasaru dvēselite
Diedziņâji karajàs.

18090-4
Ai, tu manu bāleliņ,
Kam tik tāļi sadereji!
Salūst mani dzelzu vāģi,
Piekūst manis kumeliņš.

13250-44
Tēvs dēlami naudu deva,
Lai pirk bēru kumeliņu.
Labak pirku oša laivu,
Ne kà bēru kumeliņu;
Kamēr bēris auzas ēda,
Jau laiviņa gabalâ.
Teci, mana oša laiva
Simtu jūdzes dieniņâ,
Simtu jūdzes dieniņâ,
Divi simti naksniņâ,
Ka tu vari aiztecèt
Līdz pat Saules pagastam.
Tur tâi Saules pagastâ
Veca, veca māmuliņa.
Tai vecai māmiņaji
Trīs meitiņas zeltenites.
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķetereja;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasieti,
Žēlabâsi nomirušu?
Skaistâ rožu dārziņâ
Zem rozišu lapiņàm.
Tur izauga daila roze
Deviņiem zariņiem.
Lauziet, meitas, visus zarus,
Galotnites atstājiet.
Atjāj vienis tautu dēls,
Tas nolauza galotniti,
Tas nolauza galotniti,
Aizpuškoja cepuriti.
Brīnàs ļaudis, brīnàs meitas,
Kas ta tāda puķe, bij.
Ta nebija puķe, roze,
Ta bij puiša dvēselite,
Ta bij puiša dvēselite,
Meitu dēļi nomiruša.