35568-0
Tautu dēlis lielijàsi,
Mūžam manis neaiztikt.
Jau pirmâi vakarâi
Cilaj' manu priekšautiņu;
Apakš mana priekšautiņa
Apzeltita vāverite.

5102-0
Es nabaga sērdienite
Ganu ceļa maliņâ.
Gaŗam jāja tautu dēlis,
Noņem manu vaiņadziņu,
Noņem manu vaiņadziņu,
Uzliek smilgas galiņâ?.

15796-3
Tāļu biju, nezināju,
Par ļaudìma vien dzirdeju,
Par ļaudìma vien dzirdeju,
Ka man brūte atsakot.
Segloj' savu kumeliņu,
Jāš' es viņas apraudzìti.
Kà nojājis, tà ieraugu, -
Man sirsniņa gaužam sāpa.
Iemu klāti, domu roku,
Ši jau rokas vairs neņēme,
Ši jau rokas vairs neņēme,
Jau ar citu saderejse.
Ej projama, mana mīļa,
Kur Dieviņis tev vēleja,
Kur Dieviņis tev vēleja,
Ne ļautiņi neaizliedza.
Bij man vienas rozes dēļi
Tādu augstu žogu pīti?
Bij man vienas meitas dēļi
Turèt lielus sirdēstiņus?
Diezgan rožu dārziņâja,
Diezgan meiču māmuļiti.
Tīkamaju rozit' rāvu,
Tīkamaju meitu ņēmu.
Tīkamaja mātes meita
Ta būs mana līgaviņa,
Ta būs mana līgaviņa,
Man' kumeļa braucejiņa,
Tam auziņu devejiņa,
Tam deķišu audejiņa.

5968-0
Kuŗa smilga kupli auga,
Tai rasiņa ilgi stāv;
Kas bij laba mātes meita,
Daiļi nesa vaiņadziņu.

25480-0
Es atradu ganidama
Skudru austu nēzdodziņu;
To es došu brālitim,
Tautu meitas kaitinàt.

34670-3
Vācietim tieva sieva,
Ne tai pupu, ne cauruma.
- Ved mežâ, sien pie koka,
Lai kaļ dzenis caurumiņu,
Lai kaļ dzenis caurumiņu,
Lācis pupus iemūrè.

23229-3
Dēlu māte vienactiņa
Caur šķirbiņu lūkojàs;
Būt' man maza adatiņa,
Es to pašu izbakstitu.

17730-9
Tà tu dari, mūs' māsiņ,
Kà tev māca māmaļiņ':
Pacel krēslu, noaun kājas,
Vecajam dieveram.

2221-0
Buciti, āziti, ku' liki bārdiņu?
-Izdevu Krievam izkapšu kalt.
Kam to izkapšu tev vajadzeja?
-Izkapšu vajaga sieniņa pļaut.
Kam ta sieniņa tev vajadzeja?
-Sieniņa vajaga gosniņàm dot.
Kam to gosniņu tev vajadzeja?
-Gosniņu vajaga pieniņu slaukt.
Kam ta pieniņa tev vajadzeja?
-Pieniņa vajaga bērniem dot.
Kam to bērnu tev vajadzeja?
-Bērnu vajaga cūciņu ganìt.
Kam to cūciņu tev vajadzeja?
-Cūciņu vajaga kalniņa rakt.
Kam ta kalniņa tev vajadzeja?
-Kalniņa vajaga miezišu sēt.
Kam to miezišu tev vajadzeja?
-Miezišu vajaga alutiņu brūvet.
Ka ta alutiņa tev vajadzeja?
-Alutiņa vajaga brāļiem dzert.
Kam to brāļu tev vajadzeja?
-Brāļu vajaga kaŗâ raidit.
Ko tie brāļi tev pārnesa,
No ta kaŗa pārnākdami?
-Divi zelta adatiņas,
Trešo zelta kniepadatu.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iedūra liepu celmâ.
Kur palika liepu celmis?
-Tas sadedza smalkis pelnis.
Kur palika smalki pelni?
-Tie izlija lielis lietis.
Kur palika lieli lieti?
-Sateceja upitê.
Kur palika ta upite?
-To izdzēra Dieva vērši.
Kur palika Dieva vērši?
-Tie aizgāja gaŗu ceļu.
Kur palika gaŗis ceļis?
-Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļis mauris?
-To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
-Tàs aizskrēja augstu mežu.
Kur palika augstis mežis?
-To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesîs.
Tur tie ēda tur tie dzēra,
Biķerišus mētadami.
Es tupeju pagaldê,
Drupatiņas lasidams.
Es prasiju vienu graudu,
Man iedeva divi graudi;
Es prasiju divi graudi,
Man iedeva trīs graudi;
Es prasiju trīs graudi,
Man iedeva visu maišeli-
Blījc, pierê.

14260-0
Lēni, lēni tautiets jāja,
Asariņas slaucidams,
Dzirdej' mani neietam,
Tēv' un māti nelaižam.