894-1
Vaj tu dziedi, vaj nedziedi,
Tu jau mani nevinnesi,
Vinneš' tevi rītê agri,
Vinneš' tevi vakarê.

4890-0
Jauni puiši, sirmi zirgi,
Veda mani vizinàt.
Ne gabala nepaveda,
Vaicà zeltu, sudrabiņu.
Kas man deva, kur es ņēmu
Bārenite sudrabiņu?
Tēvs, māmiņa zem zemites,
Bāleliņi aiz ūdeņa.

26941-0
Drīzi mirku rasiņâ,
Drīzi drēbes veledama:
Es jau pate sen zinaju,
Dzērajs mans arajiņš.

9220-0
Ļaudis manu Laimu teica
Ūdenî nogrimušu.
Lai ta būtu nogrimuse
Līdz ar manu grūtu mūžu.

1286-1
Kas tur spīd, kas tur viz
Caur zaļo priedulaju?
Tur nāk mana krusta māte,
Zelta puķe rociņa.

13847-1
Ciemâ auga zeltainite,
Ne pie viena ta negāja.
Tīšam jāju lūkoties,
Nāks meitiņa, vaj nenāks.

7883-1
Trís dižanas rùoezes zied
Uz tà muna pùra váka;
Trís diženi tàva déli
Gaìda muini izaugam.

19093-0
Ko, māsiņas, darisim,
Mēs tik laiku sanākušas?
Nūla pirti kurinaja,
Nūla svaini sutinaja.

13646-25
Viena pati man māsiņa,
Pūru mala rītiņâ.
Dzirnav's rīb, milni klaudz,
Tautas nāca klusiņàm.
Ienāk māte istabâ,
Sav' galviņu saņēmusi:
Aunies, dēliņ, zābakôs,
Dzenies pakaļ māsiņai,
Dzenies pakaļ māsiņai
Pa vizuļu birumiem!
Simtu jūdzu nodzinies,
Ieraug' pieci spēlmaniši.
Mani mīļi spēlmaniši,
Ko jūs šeitan spēlejiet?
-Spēlejam priekš tàs meitas,
Ko šorīt garam veda.
Otru simtu nodzinies,
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Iznāk trīs jauni kungi,
Ieved mani istabâ,
Ieved mani istabâ,
Kumeliņu stallitî.
Paceļ manim liepu krēslu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek modrigi padzīvot.
Ne es ēdu, ne es dzēru,
Apkārt vien skatijos.
Es ieraugu sav' māsiņu
Jau miciti galviņâ.
Māsiņ zelta drostalit,
Vaj varesi līdzi nākt?
-Brālit putu gabaliņ,
Es nevaru ta darìt.

30095-1
Ak tu taidu vasariņu,
Žīdi jāja pieguļâ!
Mazâ vien gaismiņâ
Atjāj Žīdi murdedami,
Atjāj Žīdi murdedami,
Melnas bārdas kratidami.