28112-3
Mók rudzeitis viļni mest
Lelujâ teìrumâ;
Mók oròjs prícótíş,
Maļeņâ stòvádams.

29721-0
Es patiesi puisits biju,
Labi vien es gribeju:
Gribu labu kumeliņu,
Labu mātes auklejumu.

19938-1
Brāļi mani dzērejiņi,
Es māsiņa jo dzēreja;
Kurš puisitis mani ņēma,
Lai papriekšu brūzi taisa.

8837-0
Riti, riti, rīta rasa,
Par manàm kājiņàm;
Lai rit ļaužu valodiņas
Garàm manu augumiņu.

33625-15
Zynu, zynu bròļa sàtu,
Navajag vadeitòju:
Pi vòrtim úzuliņš
Meisteitim ? zariņim.
Pilni zori şeiku putnu,
Stradiņš şéd vèrsyuņè,
Stradiņš şéd vèrsyuņè,
Laksteigola pazaŗè.
Stradiņš soka dzídódams:
Kas tur brauc, zeme reib?
Atbrauc meusu tàva mòsa
Par deveņis vasariņis,
Par deveņis vasariņis
Ar deveņi kumèliņi.
Ìļeigòva tàva mòsa
Kó saùļeite ustobâ,
Sateçèje bròļa bàrni
Kó gaìgolys rùkys dút.
Še ir visi bròļa bàrni,
Pastareitis vín navá.
Pastareite aizteçèje
Upis molu raudódama,
Upis molu raudódama,
Ìvys zídus braùçeidama.
Ìvys zídus braùçejùt,
Nùkreit rùžu vaiņuciņš;
Vaiņuciņa mekļèjùt,
Nùkreit zalta gredziniņš;
Gredziniņa makládama,
Ìkreit poša upeitè.
Tej upeite napaņeşe,
Tej ìņeşe Daugovâ;
Daugaviņa napaņeşe,
Tej ìņeşe jeùriņâ;
Tej jeùriņa napaņeşe,
Tej izņeşe maliņâ.
Tur izauga kupla ļìpa
Deveņím zariņím.
Deveitâ zariņâ
Poši bròļi kùkļis šķéļe.
Soka bròļi kùkládami:
Gauži skaņ tós kùkļeitis!
Tó raud meusu pastareite,
Svešu zemi staìgódama.

13183-1
Es citkārt, jauns būdams,
Suņam sviežu ar dālderi;
Lai, kur sviests, tur palika,
Tam pakaļ gan negāju.

29361-0
Govu gani, avu gani
Sasavija vainadziņus ,
Govu gani rasenišu,
Avu gani dābuliņa.

11117-0
Es augu daiļš puisis
Dižajâ ciemâ.
Visas ciema meitiņas
Grib mani precam.
Velti, ciema meitiņas,
Es jūs neņemšu;
Laukâ vībotne,
Ta mana līgava.

13646-5
Ej, bòļeņ, pasaveŗ,
Kù dor' tova maļèjeņa,
Vaļâ duris, vaļâ lúgi,
Naryùc vaìra dzernaveņis.
Jem, bòļeņ, mallnus svòrkus,
Sadloj sovu kumèļeņu.
-Jóju, jóju vínu symtu,
Dajój' vínu augstu kólnu.
Uz tò vina augsta kólna
Spèlej pìci spàlmaņeiši.
Ļabreit, labreit, spàlmaņeiši,
Péc kò jius spèlèjat?
-Tai mòsai spèlèjam,
Kur' šùnakt garum vede.
-Jóju, jóju ùtru symtu,
Dajój' ùtru augstu kólnu.
Uz tò ùtra augsta kólna
Spèlej pìci spàlmaņeiši.
-Labreit, labreit, spàlmaņeiši,
éc kò šudiņ spèlèjat?
- éc tós mòsas spèlèjam,
Kur' šudiņ caùri vede.
-Jóju, jóju trešu symtu,
Dasajóju úzul' muižu.
Vysapļeik ļìpu dòrzs,
Vòrtu prìškâ etslēdzeņa.
Izít treis tàva dáli
Dzaltonim mateņim.
Divi mani pati vede,
Trešais munu kumeļeņu.
Vèlej' èst, vèlej' dzert,
Vèlej' daùdzi skateitìs.
Ni es éžu, ni es dzéru,
Es tik daùdzi skatejús,
Iraùdzèju sov' mòseņu
Viņâ gólda gaļeņâ,
Bollta miçe galveņâ,
Ols kanņeņa rùceņâ.
-Ed, bòļeņ, dzeŗ, bòļeņ,
Es vaìrs tova jau nabyušu,
Pateik maņ še zemeite,
Pa pròtam oròjeņš.

4748-0
Man māmiņa piesacija,
I mirdama, dzīvodama:
Klaus', meitiņa, jauna, veca,
Nes ar godu vainadziņu.