27222-0
Sieva bruaca mežâ,
Vīrs palika mājâs.
Ne putrìna izvārita,
Ne ugune pakurstita.

17608-0
Zied zemite zilis ziedis,
Žēl man mīt kājiņàm;
Aug māsiņa paklausiga,
Žēl man dot tautiņâs.

33616-1
Redz, kur jāja duj bajàri,
Zīda puški zemi slauka,
Jāja dienu, jāja nakti
Skaistu meitu lūkoties.
Uzjāj vienu augstu kalnu,
Tai kalnâ kupla liepa,
Apakš liepa avotìns,
Duj meitìnas velejàs.
- Labdien, labdien, smukà meitìn!
Pirmo reiz uz precibàm.
- Paldies, paldies, smuks puisiti!
Es nevaru vēleties,
Es nevaru vēleties,
Nav mājâs tēvs, māmìna.
Atjāj rītu pēc pusdienas,
Tad būs mājâs tēvs, māmìna. -
- Labdien, labdien, smukà meitìn,
Otru reiz uz precibàm!
- Paldies, paldies, smuks puisiti,
Es nevaru vēleties,
Es nevaru vēleties,
Nav mājâsi jau(n)brāliša.
Atjāj rītu priekš pusdienas,
Būs mājâsi jau(n)brālitis. -
- Labdien, labdien, smukà meitìn!
Ko sacija jau(n)brālitis?
- Jaunbrālitis to sacija:
Ej ar Dievu, mūs' māsina. -
- Lielas kāzas turesim,
Vāksim desmit muzikantus,
Vāksim desmit muzikantus,
Divpadesmit stabulniekus. -
Pirmo danci dancojot,
Nokrīt zelta vainadzìns;
Pēc vainaga sniedzoties,
Noģībst mana līgavina.

14355-2
Pilna sēta svešu ļaužu,
Man istaba neslaucita.
Eit', brāliši, runajieti,
Līdz es slauku istabìnu.

8128-1
Ko tie puiši, ko tàs meitas
Saimniecei laba dara?
Meitas rītiem malti gāja,
Puiši beņķus noguleja.
Meitas ēda brokastiti,
Puiši prasa garozìnu.
Grauz, puišeli, beņķa kāju,
Nelīdzeji dzirnu vilkt.

27476-4
Jūdzat bērus, jūdzat raudus,
Vedat mani kalniņâ,
Pāries jūsu bēri, raudi,
Es jums vairs nepāriešu,
Es jums vairs nepāriešu
Jūsu duru virinàt,
Jūsu duru virinàt,
Jūsu kannu klabinàt.

16940-0
Ai, mana māsìna,
Auj baltas kājìnas!
Pilna sēta svešu ļaužu,
Vedìs tevi projam;
Dzīs tavas gosniņas,
Vedìs tavu pūriņu,
Birs man gaužas
Asarìnas.

28305-0
Bandenieka lini zieda
Liela ceļa malinâ;
Tie ziedeja zelta ziedis,
Tie vērteja naudìnâ.

11417-4
Ar vagari sadereju,
Kuŗš meitìnu dabusim.
Vagarim daudz naudìnas,
Man raženis kumelìnis.
Vagarite naudu skaita,
Man meitìna kamanês;
Līdz vagare kamanês,
Es ar meitu sētìnâ;
Līdz vagare sētìnâ,
Es ar meitu namâ gāju;
Līdz vagare namâ gāja,
Es ar meitu istubâ;
Līdz vagare istubâ,
Es ar meitu àz galdìna;
Līdz vagare àz galdìna,
Es ar meitu klētî gāju;
Līdz vagare klētî gāja,
Es ar meitu gultìnâ.
Nu nevar kungi šķirta,
Ne īstieja jau' brāliši.

33457-0
Ķekatà lēkatà!
Lēksim kāļu dārzinâ:
Lai aug kāļi, kāpostini
Apaļàm galvìnàm,
Apaļàm galvìnàm
Rūtainàm lapìnàm.