Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
18879-5
Es iegāju dieverôs,
Kà lielâ eglajâ,
Ne saulites neredzeju
Aiz dieveru cepurèm.
13646-24
Viena pate māsa auga
Deviņôs bāliņôs,
Ik rītiņu ritinaja
Pa pūram tīrus rudzus.
Devitâ rītiņâ
Nedzird mūsu malejiņu.
Ej, memmiņ, kambarî,
Apraug mūsu malejiņu.
Iznāk māte no kambara,
Asariņas slaucidama.
-Auniet kājas, triniet piešus,
Seglojiet kumeliņus,
Seglojiet kumeliņus,
Dzenaities pēc māsiņas!
Jāsim, brāļi, simtu jūdžu,
Tur mēs māsu līdzesim.
Nojājam simtu jūdžu,
Tur bij trīs muzikanti.
Ai, mīļie muzikanti,
Ko tik koši spēlejiet?
-Spēlejam tai māsai,
Ko šodien garam veda.
Jāsim, brāļi, otru simtu,
Tur mēs māsu līdzesim.
Nojājam otru simtu,
Tur bij trīs kokletaji.
Ai, mīļie kokletaji,
Ko tik koši koklejiet?
-Koklejam tai māsai,
Ko šodien garam veda.
-Jāsim, brāļi, trešo simtu,
Tur mēs māsu līdzesim.
Uzjājam lielu ciemu,
Tur bij trīs kokletaji.
Ai, mīļie kokletaji,
Kam tik koši koklejat?
-Koklejam tai māsai,
Kam noņēma vainadziņu.
-Iekšâ vis neiesim,
Kamēr nāks nama tēvs,
Iznāk pats nama tēvs,
Sāk mūs visus sveicinàt:
-Ai, mīļie jauni kungi,
Ko teitan meklejiet?
-Meklejami mūs' māsiņu,
Kam noņēma vainadziņu.
-Kāpiet, kungi, no zirgiem,
Lūdzu pašus istabâ.
Ved kumeļus stallitî,
Ber auziņas silitê.
Ved mūs pašus istabâ,
Sēdin' galda galiņâ,
Sēdin' galda galiņâ,
Ceļ priekšâ vīn' un medu.
Mēs tamēr neēdam,
Kamēr māsu redzesim.
Iznāk mūsu īsta māsa
No kambara raudadama
Lielôs zīžu nēzdogôs,
Rakstu mici galviņâ.
-Mani mīļi bāleniņi,
Es nevaru līdzi iet:
Te man ņēma vainadziņu,
Te uzlika rakstu mici.
-Dzersim, brāļi, veselibas
Mīļajai māsiņai,
Lai dzīvo simtu gadu
Ar tautieti tēva dēlu!
29387-0
Salaidàs(i) ciema gani,
Samāvàs(i) raibuliņas;
Sajājàs(i) bāleliņi,
Sazviedzàs(i) kumeliņi.
34046-0
Man bij viena balta (Turku pupa)
Kur es viņu iestādišu?
Stādij' rožu dārziņâi
Baltajâi smiltiņâ.
Ta uzauga kupla, gara
Līdz pašami debesim.
Es uzkāpu debesîs
Pa pupiņas zariņiem,
Es redzeju Dieva dēlus
Kumeliņus seglojot.
Kur tu jāji, Dieva dēls,
Kumeliņu apseglojis?
-Jāšu sievas lūkoties,
Saules meitas precibâs.
33539-0
Vecajam budelim
Dzelzu stīpa gar vēderu;
Kad ta stīpa pušu trūks,
Izbirs mazi budeliši.
20430-3
Ko tu nāci, kankariti,
Jaunu meitu maltuvê?
Visas tavas ķesas dreb,
Uz meitàm raugoties.
31450-0
Ai, vagare, vagarite,
Tavu šauru kamaniņu!
Kur tu liksi savus grēkus,
Savu resnu līgaviņu?
28321-4
Bāliņš man linus sēja,
Mārša stāv ežmalâ.
Sak' māršiņa stāvedama:
Idriņàm noziedèt!
3245-0
Situ koku uz kociņa,
Lai tek saule vakarâ;
Ceļu krēslu uz krēsliņa,
Lai sēž mana māmulite.
Avots: 281a
Viss no avota»Krājums: Jelgavas Latviešu biedrības Rakstniecības nodaļa
Viss no krājuma»Iesūtītājs: Jurkovsku E.
Viss no iesūtītāja»Apriņķis: Jelgavas apr.
Viss no apriņķa»Pagasts: (Db ) Ūziņi (Jēkabniekos )
Viss no pagasta»Kategorija: Māte ģimenes sirds un dvēsele. (Mātes nerimstošā rīcība un gādība ģimenes un māju dzīvē; māte žēlotāja un patvērums; māte veca, bet gudra padomam; māte mīļa, cienīta un godāta; šķirtas, māte un meita viena pēc otras raud un i
Viss kategorijā»32560-1
Dieviņš brida rudzu lauku
Ar peleku mēteliti,
Izbrien lāčus, izbrien smilgas,
Lai aug mani tīri rudzi.
