Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
12169-0
Neņemiet tàs meitiņas,
Tàs nav darba daritajas:
Baltas rokas, baltas kājas,
Melna govu slaucenite.
4136-0
Nedod', Dievis, tik sērdieni,
Kà es biju sērdienitis:
Mazam man tēvs nomira,
Jaunajam māmuliņa.
4939-0
Sērdienites pūru veda
Sešiem bēriem kumeļiem;
Visi seši vērzeleti,
Iet pret kalnu dusedami.
Mātes meitas pūru veda
Sešiem bēriem kumeļiem;
Visi seši vērzeleti,
Iet pret kalnu dancodami.
29800-1
Nedzer, manis kumeliņis,
Neziedotu ūdentiņ'!
Dzeri manôs brālišôs
Baltâi kriju vācelêi.
33622-14
To es lūdzu (teicu), tas notika
Lielam kroga dzērajam (Staltam tēva dēliņam):
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepuriti.
Cepuriti gan dabuja,
Kumeliņu nesaķēra.
Trīs dieniņas sastaigaja,
Kumeliņu mekledams;
Ceturtâ dieniņâ
Satiek vienu tautu meitu,
Nāk pa ceļu dziedadama,
Pirkstainiekus adidama.
- Vai, meitiņa, vai, māsiņa,
Vaj redzeji kumeliņu?
- Vai, puisiti, vai, brāliti,
Kāds bij tavis kumeliņš?
- Spoži bērs, aši kalts,
Zelt' iemaukti galviņâ.
- Vai, puisiti, vai, brāliti,
Tāds manâ rociņâ,
Tāds manâ rociņâ,
Manâ rožu dārziņâ.
- Vai, meitiņa, vai, māsiņa,
Atdod manu kumeliņu.
- Vai, puisiti, vai brāliti,
Ne par naudu nedabusi:
Visi mani rožu koki
Kà lazdiņi nolociti.
- Ai, meitiņa, ai, māsiņa,
Gan es rozes aizmaksašu:
Audzi liela, staigà balta,
Būsi mana līgaviņa.
- Augšu liela, staigaš' balta,
Nebūš' tava līgaviņa,
Es nebūšu līgaviņa
Tādam kroga dzērajam.
31650-0
Darbinieks nabadziņš
Savu dienu noklausijis;
Rijas krāsnis, rijas mūris
Darbinieka mīksta guļa.
51-0
Visi ļaudis to vien teica,
Man dziesmiņas pietrūkušas;
Man dziesmiņu pils pūriņš,
Divi mazas vāceliņas.
23350-1
Nu pārveda, nu pārveda
Mātè acu baditaju!
Sargies, mana māmuļite,
Ar ugunes pagaliti.
18596-0
Tumšejâi vakarâi
Pārved jaunu līgaviņu;
Pats rādiju uguntiņu
Vārtu stabu galiņâ,
Lai kājiņas nenosita
Iekšnākoti līgaviņa.
14235-0
Jājiet, tautas, kad jādami,
Sētâ mani nerassiet:
Svētu rītu ganôs gāju,
Darba dienu druviņâ.