31933-2
Apzeltita zīle dzied
Staļļa spāres galiņâ.
Ej, māsiņa, pavaica,
Kādu ziņu zīle dzied.
-Zīle dzied tādu ziņu,
Mūs brāļam karâ iet.
-Ej, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuško,
Raudadama galvâ liek.
-Raudi māsiņ, vaj neraudi,
Tu vairs manis neredzesi.-
Par deviņi vasariņi
Ievu ziedu laiciņâ,
Kumeliņis vien atnāca,
Pie vārtiem nozviedzàs.
Iznāk divas jaunas māsas,
Zīdautiņus rakstidamas,
Iznāk veca māmuliņa,
Asariņas slaucidama.
Pavaicaja kumeļam,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur krīt vīri kà ozoli,
Kur krīt vīri kà ozoli,
Kur asins straumes skrien,
Kur asins straumes skrien,
Kur plintēm namus slien,
Kur plintēm namus slien,
Kur zobenu sētu pin.

31933-12
Kur tu jāsi, mans brāliti,
Nepuškotu cepuriti?
Lec, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuškoju,
Raudadama pavadiju.
-Ko tu raudi, man' māsiņa,
Vaj tev savu rožu žēl?
-Man nevaida rožu žēl,
Man, brāliti, tevis žēl,
Man, brāliti, tevis žēl,
Ka tu vairs nepāriesi.
-Ja es pats nepāriešu,
Pāries mans kumeliņš.-
Pārskrej brāļa kumeliņš,
Baltas smilktes spārdidams.
Pavaicaju kumeļam,
Kur palika raitenieks.
Tur palika raitenieks,
Kur asiņu upe tek,
Kur asiņu upe tek,
Kur kauliņu tiltu grīd,
Kur zobenu žogu pin,
Kur cepuŗu kaudzes met.
Tur gul vīri kà ozoli
Uz tàm Prūšu robežàm.

31933-4
Aši, aši zīle dziedi
Staļļa broda galiņâ.
Ej, māsiņa, klausitiesi,
Kadu vēsti zīle dzied.
Zīle dziedi tādu vēsti,
Būs brāļami karâ iet.
Brāliņš karâ i negāja
Nepuškotu cepuriti.
Lec, māsiņa, dārziņâi,
Puško brāļa cepuriti!
-Dziedadama aizpuškoju,
Raudadama pavadiju.
-Ka tu raudi, man' māsiņa,
Vaj tev bija rožu žēl?
-Man nebija rožu žēl,
Man bij tevis paša žēl,
Man bij tevis paša žēli,
Vairs mūžami neredzèt.
-Neraud gauži, man' māsiņa,
Gan tu manis sagaidisi.
Ja tu manis nesagaidi,
Sagaid' mana kumeliņa,
Sagaid' mana kumeliņa
Ar naudiņas vezumiņu.-
Par deviņas vasariņas
Kumeliņa sagaidiju,
Kumeliņa sagaidiju
Par kalniņu attekam.
No kumeļa pavaicaju,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņis
Uz tiem Prūšu robežiem.
Tur guļ vīri kà ozoli,
Sārtiem krauti zobeniņi,
Sārtiem krauti zobeniņi,
Skaudzèm mestas cepurites,
Asintiņu upe tek,
No kauliemi tilti griezti.
Smiltis grauze baltos vaigus,
Vējiņš matus plīveneja,
Vējiņš matus plīveneja,
Saule kaulus balinaja.
Pulkiem skrēja dvēselites
Pie Dieviņa žēloties.

31933-27
Cekulota zīle dzied
Staļļa spāres galiņâ,
Ej, māsiņa, klausities,
Kādu ziņu zīl' atnesa:
Tādu ziņu zīl' atnesa,
Bāliņam karâ iet!
Bāliņam karâ iet,
Nepuškota cepurite.
Tec, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti!
-Dziedadama appuškoju,
Raudadama pavadiju.

31933-20
Zīle dzied, zīle dzied,
Staļļa spāres galiņâ.
Tec, māmiņ, klausities,
Kādu ziņu zīle nes.
Tādu ziņu zīle nes,
Brāļam būs karâ iet.
Tec, māsiņ, rožu dārzâ,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuškoju,
Galvâ liku raudadama.
-Vaj nu dziedi, vaj nu raudi,
Tu vairs manis neredzesi.-
Par deviņas vasariņas
Attek brāļa kumeliņš.
Pavaicaju kumeļam,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš
Uz tiem Turku robežiem,
Tur gul vīri kà ozoli,
Kaudzês mestas cepurites,
Kaudzês mestas cepurites,
Sārtiem krauti zobeniņi.
Tur viļņo asins upe
No kalniņa lejiņâ,
Tur jaunie kara vīri
Ik rītiņa mazgajàs.

31933-1
Ātri, ātri zīle dzied
Asa mieta galiņâ.
Ej, māsiņa, klausities,
Kādu vēsti zīle stāsta.
Tādu vēsti zīle stāsta,
Ka brāļam karâ iet.
Kà brāļam karâ iet
Nepuškotu cepuriti!
Tec, māsiņa dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuškoja,
Raudadama pavadija.
-Vaj nu dziedi, vaj nu raudi,
Vaira manis neredzesi.
Par deviņas vasariņas
Kumeliņu atstellešu.
Pavaicà kumeliņu,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur krīt vīri kà ozoli,
Sartôs kraun zobeniņus.
Kaudzês met cepurites,
Asinainas upes tek,
No kauliem tiltus taisa.
Pāri gāja jauni puiši,
Asariņas slaucidami,
Pakaļ gāja jaunas meitas,
Kà lapiņas drebedamas.

31933-16
Žigli, žigli zīle dzied
Brāļa nama galiņâ.
Tec, māsiņa, klausities,
Kādu vēsti zīle dzied.
Zīle dzied tādu vēsti:
Mūs' brālišam kaŗâ iet, -
Mūs' brālišam kaŗâ iet,
Nepuškota cepurite.
Tec, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuškoja,
Raudadama pavadija.
Māte dēliņ' nomazgaja,
Tēvs sedloja kumeliņu;
Māte mauca baltas zeķes,
Tēvs košos zābaciņus.
Tad pa vārtiem izjādamis
Deva savu labu roku:
Nu ar Dievu, tēvs, māmiņa,
Nu ar Dievu, man māsiņas!
Jūs vairs mani neredzesit.
Par deviņàm vasariņàm
Atnāks manis kumeliņis.
Paprasaiti kumeliņu,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur aseņu upe tek,
Kur aseņu upe tek,
Kur gul vīri kà ozoli
Sārtàm krūtim, zobeniem...?
Krastiem kŗautas cepurites,
No kauliem tiltu taisa.

31933-8
Grezna zīle padziedaja
Vārtu staba galiņâ.
Ej, māsiņa, paklausies,
Kādu ziņu zīl' atnesa.
Zīl' atnesa tādu ziņu,
Brālitimi karâ iet.
Tec, māsiņa, dārziņâi,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuškoja,
Raudadama izvadija.
Brālits, karâ izjādams,
No bērziņa rīksti lauza,
No bērziņa rīksti lauza,
Pie vārtiem iestādija.
-Liec, māsiņa, tu vērâ,
Vaj ta auga, vaj zaļoja,
Ja ta auga, ja zaļoja,
Gaidi mani pārjājot;
Ja ta žuva, ja nokalta,
Gaidi manu kumeliņu.-
Par pieciem gadiņiem
Pārtek brāļa kumeliņš,
Baltas putas mētadams,
Pilnas krēpes asiniņu.
Ved māsiņa pie upites,
Mazgà brāļa kumeliņu.
Mazgadama pavaicaja,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņis,
Kur asiņu upe tek,
Kur guļ vīri kà ozoli,
Sašauditi, sakapati,
No plintèmi asis krāva,
Zobeniem pusasites,
No kauliemi tiltu taisa,-
Tur iet visi kara vīri.

31933-15
Pilni lauki kara vīru
Puškotàm cepurèm,
Man vienam karâ jāt
Nipuškotu cepuriti.
Tec, māsiņ, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuškoja,
Raudadama pavadija,
Raudadama pavadija
Vecako bāleliņu.
-Vaj tu raudi, vaj niraudi,
Vairs tu mani niredzesi;
Kumeliņu gan redzesi,
Tas pārnāks atpakaļ,
Tas pārnāks atpakaļ
Smilšainàm kājiņàm,
Smilšainàm kājiņàm
Rāvainiem iemauktiem.
Tec, māsiņa, āriņâ,
Mazgà brāļa kumeliņu.
Mazgādama pavaicà,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur guļ vīri kà ozoli,
Strēķiem krāva zobentiņus,
Kaudzèm meta cepurites,
Kur asiņu upe tek,
No kauliem tiltu taisa,
Kur Laimiņa pāri brauca,
Kà lapiņa drebedama.

31933-19
Zīle brēce, zīle brēce,
Tec, māsiņa, klausities,
Tec, māsiņa, klausities,
Kādu ziņu zīl' atnese.
Zīl' atnese tādu ziņu,
Būs brāļam karâ iet.
Tec, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepurit'.
Dziedadama appuškoj',
Raudadama pavadij'.
-Neraud, mana mīļa māsa,
Gan es tevi apmekleš'.
Kad tu mani nesagaidi,
Sagaid manu kumeliņ'.-
Attecejis kumeliņš
Pie vārtiem nozviedzàs.
Es prasiju kumeļam:
Kādu ziņu tu atnesi?
Kādu ziņu tu atnesi?
Kur palike jājejiņš?
Tur palike jājejiņš,
Kur gul vīri kà līdums,
Sārtim krautim zobiniem,
Kaudzèm mestàm cepurèm,
No kauliem tiltu tais',
No as'ņiem upe tek.