13730-6
Kur tu iesi, bālelìn,
Baltas kājas apāvies?
- Pie māsìnas sērstu iešu,
Ko aizveda sveši ļaudis.
Nau pie vārtu es dajājis,
Tek māsìna vārtu vērt;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asarìn's.
Teci droši, kumelìn,
Par tautieša pagalmìn'.
Nāc ārâ, tautu šķelmi,
Ko māsìna vainas dar'?
Vaj ēd rupju, nesamaltu,
Vaj velc mellu, neveletu?
Ik rītìna sviekstu maizi,
Ik dienìn' baltu kreklu.

13730-19
Kur tu iesi, bāleliņi,
Vakarâ kājas avi?
- Ej, māsiņa, nevaicajsi,
Atved manu kumeliņu.
- Kur tu iesi, bāleliņi,
Es atvedu kumeliņu?
- Jāšu māsiņ' apraudzìt,
Kà dzīvoja tautiņâs.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk māsiņa raudadama;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Es dusmâs nezinaju,
Kur piesietu kumeliņu.
Nāc laukâ, znota šķelmi,
Ko māsiņa gauži raud?
- Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
Voi tev trūka sāls maizīte,
Voi es mīļi nedzīvoju?

13730-34
Sedloš' savu kumeliņu,
Jāšu māsas aplūkot.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk māsiņa vārtu vērt.
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.

13730-17
Kur tu iesi, mans brāliti,
Vakarâ kājas āvi?
- Iešu māsas apraudzìt,
Dziržu tautas niecinam.
Ne pie vārtu nepiegāju,
Izskrej tautu sīvi suņi,
Izskrej tautu sīvi suņi,
Nāk māsiņa raudadama.
Labvakar, znotu tiesa,
Kāda vaina mūs' māsiņi?
Voi tu ēdi nesamaltu,
Voi nesaji neveletu?
- Samaļ smalki, velè balti, -
Mana paša ātra dabā.
- Ai es tavu ātru dabu
Pār zobenu lecināšu.
Asarot asaroja
Mans tērauda zobeniņš,
Uz tautàm asaroja,
Kam māsiņu niecinaja.

13730-15
Kur tu iesi, bāleniņ,
Baltas kājas audamies?
- Ej, māsiņa, nevaicà,
Atnes munas santa bikses.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu santa bikses?
- Ej, māsiņa, nevaicà,
Atnes mun baltu kreklu.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu baltu kreklu?
- Ej, māsiņa, nevaica,
Atnes manu tūka vesti.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu tūka vesti?
- Ej, māsiņa, nevaica,
Atnes munus brūnus svārkus.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu brūnus svārkus?
- Ej, māsiņa, nevaicà,
Atens munu zīda jostu.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu zīda jostu?
- Ej, māsiņa, nevaicà,
Atnes munus iemautiņus.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu iemautiņus?
- Ej, māsiņa, nevaicà,
Atved munu kumeliņu.
- Kur tu jāsi, bāleniņ,
Es atvežu kumeliņu?
- Ej, māsiņa, nevaicà,
Atnes mun liepas seglus.
- Kur tu jāsi, bāleniņ,
Liepas aeglus seglodams?
- Jāš' māsiņas apraudzìt,
Dzirdu tautas nicinàm.
Ne pie vārtu nedajāju,
Tek māsiņa raudadama.
Ej, māsiņa, griez celiņu,
Lai es jāju sētiņâ.
Znotiņ šķelmi, nāc ārâ,
Kam māsiņa gauži raud?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj valkaji nebalotu?
Kam māsiņu nicinaji
Svešu ļaužu sētiņâ?
Munas rokas, tava galva,
Muns asais zobentiņš!

13730-1
Oì, bàeliņ, kur tu iesi,
Bolltas kàjas oudaemies?
- Jáš' màesiņas aproùdzít,
Dzyrdu toutas nycanam.
Na pie vártu nadajáju,
Tak màesiņa roudádama,
Vienu ruoku vártus vèra,
Uotru sloùka osaeriņas.
Pag', màesiņ, griez celiņu,
Lei tak muns kuimeliņš,
Lei tak muns kuimeliņš
Lìdz pot toutu nomduirviem.
Stáest', màesiņ, stáestídama,
Kas tev' gouži rúdanája?
- Vìra màeta vallna màeta,
Tij maen' gouži rúdanája.
- Nàc árâ, znùota škellmi,
As uz tevi pavaìcéšu:
Voj tu édi nasamolltu,
Voj nasáji navalátu?
Muna ruoka, tova golva,
Muns tàrouda zùoebeniņš!
Lìdz puisíti vien pavylku
Tàroudiņa zùoebeniņu,
Tá sabyra sveši ļouds,
Ká zvirbuļi kaņepâs.
Tyk tùo vál apdùomáju,
Kas màsai maizas duos.

13730-16
Kur tu iesi, bāleniņ,
Vakarâ kājas aun?
- Ieš' stallî sedlot zirgu,
Jāš' māsiņu aplūkot.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk māsiņa raudadama,
Asariņas slaucidama
Zaļâ zīžu nēzdaugâ.
Atver vārtus līdz galam,
Lai es varu cauri jāt,
Lai nelaužu zobentiņu
Vārtu staba galiņâ.
Ar dusmàm nezinaju,
Kur piesiet kumeliņu;
Zemê dūru zobiniņu,
Tur piesēju kumeliņu.
Nāc ārâ, švāgar šķelmi,
Ko māsiņu spīdzinaji?
Vaj tu ēdi necepušu,
Vaj valkaji nemazgatu?
Cepta maize kambarî,
Balts krekliņš mugurâ.
Ej, māsiņa, kambarî,
Apvelc savus brūnus brunčus,
Apaun savas baltas kājas,
Nāc man līdz pie māmiņas.

13730-5
Kur, bāliņi, tu nu iesi,
Vakarâ kājas aun?
- Es nu iešu, to vietiņu,
Kur māsiņu niecinaja.
Tieku tautas tīrumâ,
Tek māsiņa raudadama;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Nāc ārâ, znota šķelmi,
Ko māsiņa vaines dara?
Vaj velc melnu, neveletu,
Vaj ēd rupju, nesamaltu?

13730-29
Kur tu jāsi, bāleniņu,
Vakarâi kājas avi?
- Jāšu māsu apraudzìt,
Dziržu tautas niecinam.
Ne pusceļa nenojāju,
Nozviedzàs kumeliņš;
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk māsiņa raudadama,
Nāk māsiņa raudadama,
Asariņas slaucidama,
Vienu roku vārtus cēla,
Otru slauka asariņas.
Cel, māsiņa, plati vārtus,
Lai tek manis kumeliņis,
Lai tek manis kumeliņis,
Lai nelauzu zobentiņu.
No dusmàm nezinaju,
Kur piesieti kumeliņu,
Pagalmâ tāda klaja,
Ne tur mieta, ne tur staba;
Sētâi dūru zobentiņu,
Tur piesēju kumeliņu;
Danco manis kumeliņis
Gar tērauda zobentiņu.
Nāc ārâi, svaiņa šķelmi,
Ko es tev pavaicašu,
To es tev pavaicašu:
Kāda vaina māsiņai?
Vaj tu ēdi nevāritu,
Vaj valkaji nemazgatu?
Cepta maize kambarî,
Balts krekliņis mugurâi.
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!
Noskries tava pogas galva
Līdz vārtiemi grabedama.
Būtu cirtis, apdomaju,
Kas māsai maizi dos.
Kas māsai maizi dos
Vecajâs dieniņâs.

13730-36
Svainis māsu niecinaja
Pa deviņi novadiņi.
Nāc laukâ, svaiņa slava,
Kāda vaina māsiņai;
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj nesaji neveletu?
Smalka maize klētiņâ,
Balts krekliņis mugurâ.