13590-1
Garam gāju gar krodziņu,
Ieraug' tautu kumeliņu;
Eim' iekšâ krodziņâ,
Ronu pašu tautas dēlu,
Ronu pašu tautas dēlu
Sēdam galda galiņâ.
Sāp sirsniņa, redz actiņa,
Nedrīksteju bildinàt,
Daudz ļautiņu redzetaju,
Visi ļauna vēletaji.
Vēlat ļaunu, vēlat labu,
Brīv man savu bildinàt.
Es ar savu runadama,
Ieraug' savus bāleliņus.
Man brāliši tà vaicaja:
Ko, māsiņ, tu runà?
Ko, māsiņa, tu runà,
Mēs brāliši nezinam?
Es, brāliši, to runaju,
Atstāt tēvu, māmuliņu.
-Kà, māsiņa, tu atstāji,
Mēs brāliši nelaidam?
-Kad, brāliši, nelaidat,
Es māsiņa bēgšus bēdzu.
-Kà, māsiņa, bēgšus bēdzi,
Kà izvedi savu pūru?
-Tēva zirgus ganidama,
Mātes ganus vadidama.

13590-0
Man sajāja lepnas tautas,
Bāliņš liedza, nevēleja.
Ej, tautieti, tu pie kunga,
Lūdz kungam grāmatiņu,
Lūdz kungam grāmatiņu,
Nāc pie manim, roku došu.-
Iešu svētdien baznicâ,
Sevi daili puškošos,
Vilkšu zaļu zīdes kleiti,
Segšu raibu villaniti.
Iešu krogu no krodziņa,
Mekleš' savu arajiņu.
Iemu krogus stedelê,
Redzu tautu kumeliņu
Noseglotu, nosvīdušu
Līdz pat nagu galiņiem.
Iemu krogus istabâ,
Redzu pašu tautu dēlu
Sēžam galda galiņâ,
Alus kanna rociņâ.
Pulka bija svešu ļaužu,
Nedrīksteju bildinàt.
Lai būt ļaužu, cik būdami,
Man ar savu jarunà.
Bāliņš mani tà vaicaja:
Ko, māsiņa, tu runà?
-To, bāliņ, es runaju,
Ja nedosi, bēgšus bēgšu.
-Ja, māsiņa, bēgšus bēgsi,
Kà pūriņu aizvedisi?
-Gan pūriņu aizvedišu
Miglainâ rītiņâ.

13591-1
Vakaris, māmiņa,
Nerāji meitas,
No rīta celdamàs
Nerassi vairs.
Sukajšas galvu,
Pinušas matus,
Ņēmušas atslēgu,
Gājušas klētêi,
Segušas baltajas
Villainites.
Aiz vārtu kāpušas
Bērâi zirgâi;
Asaras birušas
Uz vārtu stabu.

13591-0
Nerāji, māmiņa,
Vakarâi meitas,
No rīta celdamies
Nerasi vairs.
Tei viņa gājuse,
Tei tecejuse,
Tei viņa brāļam
Launagu nesa.
Jēmuse zeķites,
Avuse kājas,
Maukuse korpites
Kājiņâi;
Sukajse gālu,
Pinuse matus,
Likuse savu
Zīļu vaiņadziņu.
Jēmuse atslēgu,
Gājuse klētêi,
Seguse baltajas
Villainites.
Āz vārtu dancoja
Tautu kumeliņis,
Kāpuse kumeļam
Mugurâi.
Gan bij ziedojse
Kumeļa pēdas,
Kumeļa pēdâi
Metuse gradzenu.

13592-0
Solàs tautas zagšus zagt,
Es solosi bēgšus bēgt.
-Kà, māsiņa, tu izbēgsi,
Kà pūriņu iznesisi?
-Es pūriņu iznesišu,
Brāļa ganus vadidama,
No rītiņa vadidama,
Vakarâi gaididama.
Svētdien iešu baznicâ,
Likšos zīļu vainadziņu,
Likšos zīļu vainadziņu,
Segšos baltu villianiti.-
Jau netālu no krodziņa,
Rau, tautieša kumeliņš,
Rau, tautieša kumeliņš
Rakstitàmi kamanàm.
Es iegāju krodziņâ,
Redzu pašu tautu delu,
Redzu pašu tautu dēlu
Ar diviem bāliņiem.
Viņš man steidza roku dot,
Es ta roku nesaņēmu,
Es ta roku nesaņēmu
Aiz gaužàm asaràm.
-Neraud gauži, man' sirsniņa,
Sērst laidišu bāliņôs,
Sērst laidišu bāliņôs,
Jūgšu bēru kumeliņu,
Jūgšu bēru kumeliņu
Rakstitàsi kanmanâs.
Ja kumeļu paturès,
Tevis pašas neturès.
Ja grib tevi paturèti,
Sakies vīru pakaļâ,
Sakies vīru pakaļâ
Ar diviemi bērniņiem,
Ar diviemi bērniņiem,
Ar bagatu dzīvošanu.
-Zagta nauda, krāpta manta
Negul pūra dibinâ;
Zagšus zagtis kumeliņis
Gaŗu ceļu netecès,
Tà ir zagta līgaviņa
Ilgu mūžu nedzīvos.

13593-0
Tautiets mani gribèt grib,
Bāliņš solàs, būs nelaist;
Tautiets solàs zagšus zagt,
Es solos bēgšus bēgt.
-Kà, māsiņa, tu aizbēgsi,
Kà pūriņu aizvedisi?
-Gan pūriņu aizvedišu
Miglaiņâ rītiņâ,
Miglaiņâ rītiņâ
Brāļa ganus vadidama.-
Ni līdz krogam niaizgāju,
Ieraug' tautas kumeliņu,
Ieraug' tautas kumeliņu,
Zīda deķi apdeķotu,
Zīda deķi apdeķotu
Līdz pat kāju galiņam;
Pilla mute sīku dzelžu,
Pilla galva sudrabiņa;
Cik galviņu pagrozija,
Atskan visa kroga sēta.
Ne iekš kroga neiegāju,
Redz' tautiešus runajot.
Tautiešam alus kanna,
Brāļam zelta biķerite.
Tauteits sauca, bāliņš sauca:
Nāc, māsiņa, nodzerties,
Nāc, māsiņa, nodzerties,
Lai neslāpst tav' sirsniņa!
Man sirsniņa gan neslāpa,
Man birst gaužas asariņas.
-Neraud, māsiņ, tu tik gauži,
Tālu tevi nelaidišu,
Tepat spīd glāžu logi
Caur ābeļu lapiņàm.

13594-0
Viena pati es māsiņa,
Man deviņi bāleliņi,
Kà irbite ieteceju
Bāleliņu pulciņâ.
Zagšus tautas nezodziet,
Ar variti neņemiet,
Zagtin zagta, vari ņemta
Bēdzin bēga bāliņôs.
-Kà, māsiņa, tu atnāksi,
Kà pūriņu atvedisi?
-Es pūriņu atvedišu,
Tautu ganus izdzīdama.
Svētdien iešu baznicâ,
Aušu kurpes kājiņâs;
Apvilkusi zīda kleiti,
Likšos zīļu vaiņadziņu.
Izgājusi no baznicas,
Noņemos vaiņadziņu;
Tek' gar upi dziedadama,
Puķu ziedus lasidama.
Jau netālu no krodziņa,
Dzirdu tautu kumeliņu,
Dzirdu tautu kumeliņu
Pie krodziņa zvaigajot.
Veŗu duris, speŗu kāju,
Redzu pašu tautu dēlu
Kroga galda galiņâ,
Alus kanna rociņâ.
Viņš man sniedze roku dot,
Birst man gaužas asariņas.
Saku, gauži raudadama:
Ieš' labak bāliņôs.
-Kājàm tevi nelaidišu,
Jūgšu savu kumeliņu.
Kad tur' brāļi, lai tie tur'
Manu bēru kumeliņu;
Tevis pašas neturès,
Redzès mici galviņâ,
Zinàs vīru sētiņâ,
Vīram gudru padomiņu.

13595-0
Skalojos, velejos
Straujas upes maliņâ.
Daskrien zaļa līdaciņa
Norauj manu vainadziņu.
Aiziet mans vainadziņš,
Burbulišus mētadams.
Ņem, bāliņ, oša laivu,
Dzenies manu vainadziņu.-
Kur panāci, bāleliņ,
Manu pērļu vainadziņu?
-Viņpus Rìgas, šaipus jūras
Bandenieka klētiņâ,
Bandenieka klētiņâ,
Tēraudiņa vadzitî.
-Sol', bāliņ, simtu mārku,
Izpērc manu vainadziņu.
-Māsiņ zelta drostaliņ,
Es soliju divi simti,
Es soliju divi simti,
Ne galviņas nepagrieza;
To vārdiņu vien sacija:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja
Diendusiņu pagulèt.

13595-22
Plūcu puķes, pinu kroni
Straujupites maliņâ,
Pieskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.

13595-32
Skreju, skreju, teku, teku
Gaŗam straujas upes mal'.
Atsēdos, nodzēros
Straujupites ūdentiņ'.
Atskrien zaļais līdeciņš,
Norauj manu vainadziņ'.
Ņem, bāliņ, ošu laiv',
Dzen vainag' pakaļâ.
Ošu laiva grūta laiva,
Dziļi grime dibinâ.
-Ņem, bāliņ, liepu laiv',
Ta var viegli vizinàt.
Jau sadzine, jau panāce
Bandu puiša klētiņâ,
Laba vīra rociņâ.
Sola, bāliņ, simtu mārk',
Atņem manu vainadziņ'.
-Es sasolu divi simt',
Viņš galviņu nepagriez'.
Tà sacija nedodam:
Dod vainagu valkataj'
Ar visiem šūpuļiem.