13250-32
Līgo, mana oša laiva,
Simtu jūdzu tāļumâ,
Simtu jūdzu tāļumâ,
Igauniešu zemitê.
Igauniešu māmiņai
Trīs meitiņas zeltenites.
Viena ada, otra vērpa,
Trešà zīdu šķeterè.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķeterè;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu žēlabâs.

13250-8
Ísim syla maleņâ,
Saùsim syla vòvereiti;
Nùsòvuši vòvereiti,
Pòrdúsim naudeņâ;
Pòrdavuši naudeņâ,
Pèrksim sèrmu kumèļeņu;
Nùpèrkuši kumèļeņu,
Brauksim meitu cimeņâ.
Brauču, brauču treis dìneņas,
Nikò loba nadabrauču;
Ìzalaižu caturt' dìnu,
Ìraùdzèju ļelu cìmu.
Nadabrauču da vòrteņu,
Iztak cìma dzaltòneite,
Iztak cìma dzaltòneite,
Sajam munu kumèļeņi,
Sajam munu kumèļeņi,
Vad kumeli staļļeitî.
Ìvaduši kumèļeņi,
Ìvad mani nameņî,
Ìvad mani nameņi,
Nu nameņa ustobâ.
Ìvaduši ustobâ,
Aizstòdyna aiz gaļdeņa,
Dúd i ést, dúd i dzert,
Lìk Dìveņu pìminét.
Es paéžu, es padzéru,
Es Dìveņu pìminèju.
Klój, màmeņ, bolltu vìtu,
Dúd, naksneņu pòrgulét,
Dúd naksneņu pòrgulét
Tymsejâ kakteņâ.
Nùsavèru guládams,
Kù tòs cìma meitas dora.
Vína auž, ùtra sprèž,
Treša roksta zeìžuteņu.
Dúd, màmeņ, tù meiteņu,
Kura roksta zeižutenu;
Ka nadúsi tòs meiteņas,
Es nùmèršu bèdeņâ.
Nùmirušu bèdeņâ,
Kur jiùs mani globósit?
Smolku ròžu dòrzeņâ
Jèzupenu kriùmeņâ.

13250-22
Kroga meita gultu taisa,
Aicin' mani klātgulèt.
Guli pati, kroga meita,
Es pie tevis negulešu,
Es gulešu jūriņâ
Savâ ziedu laiviņâ.
Jūras gaiļi agri dzied,
Agri vilku zēģeliti.
Teci mana ošu laiva
Simtu jūdzu dieniņâ,
Simtu jūdzu dieniņâ,
Divi simti naksniņâ,
Es tev došu brieža taukus,
Smalku linu zēģeliti.
Līdz gaismiņi man jatiek
Viņâ jūras maliņâ,
Viņâ jūras maliņâ
Pie meitiņu māmuliņas.
Labrītiņi, meitu māte,
Ko dar' meitas šorītiņ?
Viena ada, otra šuva,
Trešà zīdu šķetinaja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķetinaja.
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es bēdâs nomirišu.
Kur jūs mani racisiet,
Bēdiņâs nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga kupla roze
Deviņiem žuburiem,
Tur atnāca jaunas meitas
Ik svētdienas kroņus pīt.
Aiznes Māras baznicâ
Puško Māras altariti.
Visi ļaudis brīnijàs,
Tādu puķu neredzejši.
Tàs nebija puķes,rozes,
Ta bij puiša dvēselite,
Ta bij puiša dvēselite,
Meitu bēdâs nomirusi.

13250-38
(Iesākuma trūkst.)
Man pataisa dūnu gultu
Tumšajâ kaktiņâ.
Guledams raudzijos,
Ko dar' ciema dzeltainites.
Viena vērpa,otra auda,
Trešà diegu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas to diegu šķetereja,
Par visàm jaunako,
Par visàm skaistako.
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Meitu bēdu nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga kupla roze
Mana kapa galiņâ;
Tur sanāca ik svētdienas
Jaunas meitas kroņus vīt.
Raujiet, meitas, pazarites,
Neraujiet galotniti;
Lai palika galotnite
Vējiņam vēdinàt.

13250-9
Gāju, gāju divas dienas,
Neka laba nedabuju;
Vēl es gāju trešu dienu,
Dabuj' vaska riteniti.
Ar to vaska riteniti
Nopirk' melnu kumeliņu;
Ar to melnu kumeliņu
Šurpu, turpu jādeleju.
Uzjāj' vienu augstu kalnu,
Ieraudziju lielu ciemu.
Pielauž' šautru lielu klēpi,
Sviežu ciema sētmalâ.
Sāka riet ciema suņi,
Iztek ciema zeltainites.
Viena mani pašu veda,
Otra manu kumeliņu,
Ta trešà, skaistakà,
Maliņâ raudzijàs.
Ta būs mana līgaviņa
Pa manam prātiņam.

13250-50
Trīs meitiņas māmiņai,
Visas trīs man patika.
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Kas to zīdu šķetereja,
Ta būs mana līgaviņa.

13250-40
Saglaudiju gludu galvu,
Sasegloju kumeliņu,
Saseglojis kumeliņu,
Ielaižos garu ceļu.
Divi dienas mežâ jāju,
It nenieka neredzeju;
Kad es jāju trešu dienu,
Ieraudziju lielu ciemu.
Pielaužos šautru klēpi,
Sviežu šautrus sētmalâ.
Satrūkàs ciema suņi,
Iztek ciema zeltenites.
Divi mani pašu veda,
Trešà manu kumeliņu.
Ieved mani istabâ,
Kumeliņu stallitî.
Ievedušas istabâ,
Pieceļ man goda krēslu,
Pieceļ man goda krēslu,
Pievelk man liepas galdu,
Pievelk man liepas galdu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Uzliek baltus biķerišus.
Lūdz man ēst,lūdz man dzert,
Lūdz naksniņu pārgulèt.
Taisa man mīkstu vietu
Tumsajâ kaktiņâ.
Noraugos guledamis,
Ko dar' ciema zeltenites.
Viena auda,otra meta,
Trešà raksta zīdautiņu.
Man, māmiņa, to meitiņu,
Kura raksta zīdautiņu;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdiņâs nomirušu?
Raksim rožu dārziņâ
Zem roziņas lapiņàm.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Jāj tur vecs, jāj tur jauns,
Ne zariņu nenolauž;
Atjāj pats Dieva dēls,
Nolauž pašu virsuniti,
Nolauž pašu virsuniti,
Aizpuško cepuriti,
Aizpuško cepuriti,
Nojāj Māras baznicâ.
Saka Māra zīledama:
Tie nevaid liepas ziedi,
Ta ir puiša dvēselite,
Meitu bēdâs nomiruša.

13250-34
Māte mani bārin bāra,
Kam neņēmu līgaviņu.
Es iegāju klētiņâ,
Gauži, gauži noraudaju.
Apāos baltas kājas,
Apvilkos baltu kreklu,
Apvilk' trejus brūnus svārkus,
Uzlik' cauna cepuriti,
Uzlik' cauna cepuriti,
Apsegloju kumeliņu.
Kumeļam uzlēkdams:
Nu ar Dievu, tēvs,māmiņa!
Es aizjāju garu ceļu,
Ceļam gala nezinaju.
Uzjāj'vienu augstu kalnu,
Redzu vienu lielu ciemu.
Sviežu skaidu sētmalâ,
Lai tie ciema suņi rej.
Sāk tie ciema suņi riet,
Iznāk trīs zeltenites.
Viena mani pašu ved,
Otra manu kumeliņu,
Trešà slēdz zelta vārtus
Ar sidraba atslēgàm.
Ieved manu kumeliņu
Tīra zelta stallitê,
Ieved pašu istabâ,
Paceļ manim niedru krēslu,
Uzklāj baltu liepas galdu,
Uzliek cāļa cepetiti.
Tur es ēdu, tur es dzēru,
Tur pienāca vakarits.
Tais', māmiņa, siena vietu
Tumšajâ kaktiņâ,
Lai es labi noskatos,
Ko tàs tavas meitas dara.
Viena ada, otra raksta,
Treša zīdu šķetinaj.
Dod,māmiņa, to meitiņu,
Kas to zīdu šķetinaj;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Meitu bēdâs nomirišu.
Kur jūs mani racisiet,
Meitu bēdâs nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga liela roze
Līdz pašàmi debesim;
Es uzkāpu debesìs
Pa tiem rozes zariņiem.

13250-36
Māte mani gauži rāja,
Kam neņēmu līgaviņu.
Es aizgāju klētiņâ,
Gauži, gauži noraudaju.
Noslauk' gaužas asariņas,
Apvelk' baltu linu kreklu,
Apvelk' baltu linu kreklu,
Apvelk' mellus zābaciņus,
Apvelk' mellus zābaciņus,
Apvelk' trejus baltus svārkus,
Apvelk' trejus baltus svārkus,
Uzliek' cauni galviņâ,
Uzliek' cauni galviņâ,
Piejožos zobentiņu,
Piejožos zobentiņu,
Apmauc' baltus pirkstainišus,
Apmauc' baltus pirkstainišus,
Segloj' savu kumeliņu,
Apsegloju kumeliņu,
Sūtu māsu vārtus vērt;
Māsiņ' vēra vienus vārtus,
Es izjāju pa otriem.
Līdz māsiņa apraugàs,
Es uzjāju augstu kalnu,
Aiz ta liela augsta kalna
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Es piejāju lielu ciemu,
Ieraug' vienus vaŗa vārtus;
Es piejāju vaŗa vārtus,
Izskrien pieci sīvi suņi,
Izskrien pieci sīvi suņi,
Iztek četras zeltenites,
Iztek četras zeltenites,
Pasargà sīvus suņus,
Pasargà sīvus suņus,
Uzslēdz manim vaŗa vārtus,
Uzslēdz manim vaŗa vārtus,
Ielaiž mani sētiņâ,
Ielaiž mani sētiņâ,
Nokāpina no kumeļa.
Ieved manu kumeliņu
Zelta spāru stallitî,
Dod manam kumeļam
Saulê grābtu āboliņu.
Ieved mani klētiņâ,
No klētiņas namiņâ,
Ieved mani namiņâ,
No namiņa istabâ,
Ieved mani istabâ,
Sēdin' galda galiņâ.
Atnes man koka sviestu,
Ģērsteletu pūra maizi;
Tad atnes vīn' ar medu
Vecozola kanniņâ.
Patais' manim mīkstu gultu
Tumsajâ dandziņâ,
Paliek man pagalvî
Dzēru spalvu spilvainiti.
Noskatos guledamis,
Ko dar' četras zeltenites.
Viena šuva,otra vērpa,
Trešà zīdu šķetinaja,
Ceturta zeltenite
Baro manu kumeliņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas baro kumeliņu;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu sirdēstôs.
Kur jūs mani ramesit,
Sirdēstôs nomirušu?
Ramiet rožu dārziņâ
Apakš rožu lapiņàm.
Tur uzauga zelta roze
Deviņiem žuburiem (zariņiem),
Lai nāk meitas svētrītâ,
Lai piņ rožu vainadziņ'.
Lauž zariņ' no zariņa,
Galotnites vien nelauž,
Rītu nāks Dieva dēls,
Lauzìs pašu galotniti,
Lauzìs pašu galotniti,
Ietīs zīda nēzdogâ,
Ietīs zīda nēzdogâ
Nesìs Māras baznicâ.
Brīnàs kungi, brīnàs ļaudis,
Kas ta tāda zelta roze:
Ta nebija zelta roze,
Ta puisiša dvēselite,
Ta puisiša dvēselite,
Kas nomira sirdēstòs,
Kas nomira sirdēstòs,
Kam nedeva to meitiņu,
Kam nedeva to meitiņu,
Kas patika prātiņam.

13250-29
Līgo, laiva, uz ūdeņa,
Uz araja meitiņàm!
Arajam skaistas meitas,
Zēģelišu audejiņas.
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Do', māmiņ, to meitiņu,
Kura zīdu šķetereja;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdiņâs nomirušu?
Sarkan' rožu dārziņâ
Zam rozišu lapiņàm.
Tur izauga kupla roze
Deviņiem žuburiem.
Tur teceja trīs meitiņas
Ik rītiņus puškoties
Viena saka: Rauj roziti!
Otra saka: Nevar raut!
Trešà saka stāvedama:
Ta ir puiša dvēselite,
Ta ir puiša dvēselite,
Meitu bēdâs nomiruša.