13248-4
Bērits mans kumeliņš,
Kokļu stīgu iemaviņi;
Kokledams iekokleju
Prūšôs ņemt līgaviņu.
Prūšu meita avarģels
Ne galviņas neatgrieza.
Viņa sēja pērļu krelles,
Zīda šūtas kurpes āva.
I es vilku brūnus svārkus,
Zīdiem šūtus zābaciņus,
Ka vareju lielities
Pret citiemi bajariem.

13248-5
Bērits mans kumeliņš,
Kokļu stīgu iemauktiņi;
Kokledams vien aizjāju
Prūšu ņemt līgaviņu.
Prūšu meitas brūnàm kleitàm,
Dimantiņa kurpitèm.
Es ar' pirkšu brūnus svārkus,
Dimantiņa zābaciņus,
Ka vareju droši iet
Preti Prūšu meitiņàm.

13248-6
Bērits mans kumeliņš,
Tam bij stangu iemauktiņi;
Es izjāju Prūšu zemi,
Prūšôs ņemt līgaviņu.

13248-7
Brūnits mans kumelins,
Kokļu stīgu iemauktìn',
Lai es jāju kokledams
Uz Sprūšim sievas ņemt.
Sprūšu meitas varen dail's,
Zied kà puķes, baltas roz's.

13249-0
Dancà manis kumeliņis
Uz tàm Prūšu robežàm;
Izdancajs, pārvedìs
Vienu Prūšu dzelteniti.

13250-35
Māte mani gauži rāje,
Kam neņemu līgaviņ'.
Es aiziemu klētiņêju,
Gauži, gauži nosraudes.
Izvelk' baltu nēzdaciņu,
Noslauk' gaužas asaras,
Noslauk' gaužas asaras,
Apvelk' gaŗ' sleiš' krekl',
Apvelk' gaŗ' sleiš' krekl',
Apvelk' gaŗ's brūn's biks's,
Apvelk' gaŗ's brūn's biks's,
Apsaunès zābakês,
Apsaunès zābakês,
Apvelk' sov' bruslak',
Apvelk' sov' bruslak',
Apsien' zīž' alzdociņ',
Apsien' zīž' alzdociņ',
Apvelk' gaŗ's brūn's svārk's,
Apvelk' gaŗ's brūn's svārk's,
Apliek' caun' cepurit',
Apliek' caun' cepurit',
Apsedle kumeliņ',
Apsedle kumeliņ',
Kāp' uz sovu kumeliņ'.
Kad ùzkāp' kumaļam,
Tad domāj': kur nu jāt?
Izjājis aiz vārtiem,
Ieraug' vien' diž' mež'.
Kad piejāj' diž' mež',
Ieraug' vien' liel' kaln'.
Kad piejāj' liel' kaln',
Ieraug' vien' bērž' bierz'.
Kad piejāj' bērž' bierz',
Tad nolauz' vien' zar'.
Kad nolauz' vien' zar',
Ieraug' vien' liel' ciem'.
Kad piejāj' liel' ciem',
Iesvied' šaut' sētiņê.
Kad iesvied' šaut' sēt',
Sāk' tie suņi lādinàt.
Iznāk vien' meit' māt',
Pasàrg' man' no suņem.
Iznāk vien' zeltenit',
Ielaiž man' pa vārtem.
Iznāk otr' zeltenit',
Nolūdz' man' no kumaļ'.
Iznāk treš' zeltenit',
Ielūdz man' istabê.
Ielūgaš' istabê,
Paceļ smilg' krēsaliņ',
Paceļ smilg' krēsaliņ',
Apklāj balt' liep' gald';
Apklājš' balt' liep' gald',
Úzliek balt' pūŗ' maiz';
Úzlikš' balt' pūŗ' maiz',
Úzliek med' un alutiņ'.
Tas bij mans ēdeniņš,
Tas bij mans dzēreniņš.
Tiekam ēd', tiekam dzēr',
Li māmiņ' gult' tais';
Kad ùztais' mīkst' gult',
Gāj' iekšê pagulèt.
Gul'dams noskatès,
Ko dar' mātes meitiņas.
Pirma vērp', otra aud',
Treša zīd' šķetane.
Ta bij man' līgaviņ',
Kas to zīd' šķetane;
Ja, māmiņ, to nedos',
Tad nomirš' bēdiņâs.
Kad nomirš' bēdiņâs,
Kur jūs mani apraksiet?
-Raksam rož' dārziņê
Apakš rož' lapiņàm.
Tur ùzauga jaukas rozes
Manâ kapu galiņê,
Tur sanāce jaun's meit's
Svētku rītu puškoties.
Puškodam, dziedadam
Aiznes man' bazancê,
Aiznesuš bazancê,
Úzsien zelt' šūpaliņ';
Úzsējuš zelt' šūpal,
Ieliek man' šūpalê;
Ielikuši šūpalitê,
Sauc eņģeli šūpinàt.
Dižu, dižu to bērniņ',
Tas ir bēdâs nomiris!

13250-41
Saules muižas pagastâ
Viena veca māmuļite;
Tai vecai māmuļitei
Trīs meitiņas amatâ:
Viena auda, otra vērpa,
Trešà zīdi šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdi šķetereja;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu sirdsēstôs.
Kur jūs mani ramesit,
Meitu bēdu nomirušu?
Rokat rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur izauga kupla liepa
Deviņàm galotnèm.
Laužat, meitas, ko lauzdamas,
Galotnites nelaužat.
Te atjāja Dieva dēls,
Nolauž pašu galotniti,
Ienes Māras baznicâ,
Ieliek Dieva šūpulî.
Saka Māra šūpodama;
Ne ta puķe, ne ta roze,
Ta ir puiša dvēselite,
Meitu bēdu nomiruse.

13250-21
Kroga Anna vietu taisa,
Aicin' mani klāt gulèt.
Guli pati, kroga Anna,
Es pie tevis negulešu;
Es gulešu jūriņâ
Savâ ošu laiviņâ.
Agri dzieda jūŗas gaiļi,
Es agrak piecēlos.
Teci, teci tu, laiviņa,
Pa ozola lapiņàm ?!
Uztek vienu zaļu muižu,
Tâi muižâ trīs meitiņas.
Viena šue,otra ade,
Trešà zīdu šķetinaj'.
Kas to zīžu šķetina,
Ta būs mana laulajiņa.
Ja es tàs nedabuš',
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani racisiet,
Puišu bēdâs nomirušu?
Rokat rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur teceja jaunas meitas
Ik svētdienas puškotos.
Raujat, meitas, ko raujat,
Galotnites neraujiet.
Atjājis viens Dieva dēls,
Nolauž galotniti,
Ienes Māŗas baznicâ.
Māŗa saka lūkodama:
Ne ta puķe, ne ta roze,
Ta ir puiša, dvēselite,
Meitas bēdâs nomiruša.

13250-24
Rìgas meita vietu taisa,
Aicin' mani klāt gulèt.
Guli pate, Rìgas meita,
Es pie tevis negulešu;
Es gulešu jūriņâ
Savâ ziedu laiviņâ.
Jūras gaiļi agri dzied,
Agri mani modinaja,
Agri man jāsteidzàs
Saules muižas pagastâ.
Saules muižas pagastâ
Trīs godigas mātes meitas.
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķetereja;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Meitu bēdu nomirstot?
Rociet rožu dārziņâ
Zem rozišu saknitèm.
Tur izauga kupla roze
Deviņiem žuburiem;
Tur teceja ik rītiņus
Jaunas meitas kroņus vīt.
Plūciet, meitas, lauziet,meitas,
Galotniti nelauziet.
Jāj garàmi Dieva dēls,
Nolauž pašu galotniti,
Nolauž pašu galotniti,
Aizpuškoja cepuriti,
Aizpuškoja cepuriti,
Iejāj' Māras baznicâ.
Tek Mārite raudadama:
Kur, puisiti, tādu ņēmi?
Rìgâ pirku, naudu devu,
Vāczemê kaldinaju.

13250-49
Trīs meitiņas māmiņai,
Visas trīs amatnieces:
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, man meitiņu,
Kas to zīdu šķetereja;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdiņâs nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Zem rozišu saknitèm.
Tur izauga kupla roze
Deviņiem žuburiem.
Kad iet meitas baznicâ,
Lai vij rožu vainadziņu;
Kad atnāk no baznicas,
Lai liek pūra dibenâ.
Cik pacēla pūra vāku,
Tik asaras noslaucija:
Te guļ mans mīļakais
Zem rozišu saknitèm.