431-2
Trīcèt trīc tie āriņi,
Kur aug meitas dziedatajas;
I zīlite nedziedaja,
Kur aug puiši naidenieki.

14258-2
Ai, Dieviņ, saldans alus,
Kur tie šķīti apiniši?
Ai, Dieviņ, atjāj tautas,
Kur tie mani bāleniši?

22314-0
Sīku kārklu žogu pinu,
Lai suveni nelodà;
Labu ļaužu bērnu ņēmu,
Lai ļautiņi neniecina.

33247-0
Ai, bagati ziemas svētki,
Apaviņa pūdetaji:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.

27073-0
Ai, Dieviņ, salta guļa,
Kas izzaga līgaviņu?
Paladziņu vien atradu
Klētspriekšâ salocitu.

13646-10
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena māsa malējiņa.
Ik rītiņa ritenaja
Pa pūram tīrus rudzus.
Devitâja rītiņâ
Nerūc vairs dzirnutiņas.
Ej, māmiņa, apraudzìt,
Ko dar' mūsu malejiņa,
Ko dar' mūsu malejiņa,
Ka nerūc dzirnutiņas.
Iznāk māte no kambara,
Asariņas slaucidama.
-Ko gaidat, bāleliņi,
Aunaties zābakôs,
Velkat lūša kažociņus,
Liekat cauna cepuriti,
Seglojiet dumjus, bērus,
Dzenaties pēc māsiņas.
-Pa vārtiem izjājàm,
Krauklits sēž kalniņâ,
Krauklits sēž kalniņâ,
Zelta kurpes kājiņâ.
Vaj, kraukliti, tu redzeji,
Kur aizveda mūs' māsiņu?
-Tur aizveda jūs' māsiņu
Par ābolu atmatiņu,
Par ābolu atmatiņu,
Par dūnaiņu ezeriņu,
Par dūnaiņu ezeriņu,
Par straujo lielupiti.
Par atmatu rasu brida,
Par ezeru diegu vilka,
Par ezeru diegu vilka,
Par upiti dzīpariņus.
-Nojājam simtu jūdzu,
Tur deviņi spēlmaniši.
Labdien, labdien, spēlmaniši,
Priekš ka jūs spēlejat?
-Priekš tàs māsas spēlejam,
Ko šodien te aizveda.
-Mēs jūs lūdzam, spēlmaniši,
Kur mēs viņas dabūsim?
-Jājat vēl otru simtu,
Tur deviņi kokletaji,
Tur deviņi kokletaji,
Tie jums ceļu parādìs.-
-Labdien, labdien, kokletaji,
Priekš ka jūs koklejat?
-Koklejam priekš tàs māsas,
Ko šodien te aizveda.
-Mēs jūs lūdzam, kokletaji,
Kur mēs viņas dabūsim?
-Caur sudraba bērzu birzi,
Iekš tàs rožu palejiņas
Tâi ozolu muižiņâ,
Tur jūs viņas dabusiet.
-Pie vārtiem piejājam.
Iznāk divi tautu dēli,
Iznāk divi tautu dēli,
Kà ozoli līgodami.
Tie saņēma kumeliņus,
Tos ieveda stallitî.
Vaŗa durvis, dzelzu grīda,
Sudrabotas redelites.
Baltābols redelês,
Tīras auzas silitê,
Tīras auzas silitê,
Skaidrs avota ūdentiņš.
Iznāk divas tautu meitas,
Kà liepiņas ziededamas,
Sarkanbaltiem vaidziņiem,
Dzeltaniem matiņiem.
Mūs ieveda istabâ,
Sēdin' galda galiņâ.
Oša krēsli, ozol' galds,
Rakstitàm galddrānàm,
Vīns un medus, alutiņš,
Baltas maizes kukuliši.
-Ēdat, dzerat, tautu dēli,
Ar sudraba biķeriti.
-Neēdisim, tautu meitas,
Kamēr māsu dabusim.
Iznāk vecas sirmgalvites,
Tàs ieveda kambarî.
Ieraudziju sav' māsiņu
Svešu ļaužu pulciņâ,
Svešu ļaužu pulciņâ,
Rakstu mici galviņâ.
Es tev lūdzu, man māsiņa,
Kur tu liki vaiņadziņu?
-Kas man deva rakstu mici,
Tas paņēma vainadziņu.

19632-0
Ìsaļeņa maļèjeņa
Loba Dìva nùlyuguše:
Lèìst pa lúgu dzáròjím,
Naattikt duraveņu!

10289-3
Ļaudis mani muļķu teica,-
Kādu gudru vēl vajag?
Krustim ceļu priedi liecu,
Pāri puišus lecinaju.

29476-3
Kad es biju jauna meita,
Es pieniņa netaupiju,
Sieru sēju, puišiem devu,
Lai ar mani knakstijàs.

20729-0
Bēgat, panāksti,
Istaba grūst,
Sviežati supatas
Pa logu laukâ.