13250-55
Čīkstej mani liepu sedli,
Kumeliņu sedlodam.
Kad kumeļu apsedlo,
Apvilku trīs brūnus svārkus,
Apvilk baltu slēž kreklu,
Apjozos zobeņu,
Uzlik caunu cepurit,
Tad uzkāpe kumeļâ.
Jāju, jāju visu nakt,
Ceļam galu nedabu.
Uzjāj vienu augstu kalnu,
Ieraug vienu lielu ciem.
Iztek treju zeltenit
No ta viena liela ciem.
Divi mani pašu vede,
Treša manu kumeliņ.
Ieved manu kumeliņ
Pašâ staļļa dibinâ,
Ber auziņas silitê,
Met amol redelês.
Ieved mani istabâ,
Paceļ melnu ādas krēslu,
Paceļ baltu liepas galdu,
Uznes vienu alus bļod,
Divi sudrab' biķerišus,
Tur es ēd, tur es dzēru
Līdz pašam vakaram.
Taisij manim siena gult
Tumšajâ kaktiņâ,
Lai es varu nolūkot,
Ko dar ciema zeltenites.
Viena vērpe, otra aude,
Treša zīdu šķetinaj.
Ta būs mana līgaviņ,
Kas to zīdi šķetina.
Ja māmiņa to nedos,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani racisiet,
Bēdiņâs nomirušu?
Pakaļ rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzaugs kupla roz'
Uz manàm krūtiņàm,
Tur tecès jaunas meitas
Ik svētdien kroni pīt.
Nopinušas rožu kron',
Ieies Māŗas baznicâ,
Apakš Māŗas altarit.
Lai dzied mans augumiņš
Jaunu meitu galviņâ.

13615-0
Krauklits sita vara bungas
Augsta kalna galiņâ.
Ai, kraukiliti, melnainiti,
Kam tu skaņi bungas siti?
-Tai māsai bungas situ,
Ko vakar garam veda
Par purviem, par mežiem,
Par dziļiem ezeriem.

30343-2
Ko tie mani brāļi dara
Visu dienu siliņâ?
Bititèm namu dara,
Līdz zemiti rakstidami.

3913-0
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Kam jaunai man nomirt,
Kam man vairs nedzirdèt
Svešas mātes valodiņas!

34947-2
Visi Rìgas lieli kungi
Ar pirkstiem pist mekleja;
Mēs nabaga zemnieciņi
Ar tiem sūdu sekumiem.

20323-2
Smejies, meitiņ,
Tev labi piedien:
Tev reti zobiņi,
Tev plānas lūpiņas.

25560-1
Skumiga, skumiga
Svešu ļaužu sēta,
Kur kāju spēra,
Tur ziedu lika.

24164-0
Zābak, manu zābaciņ,
Kà es tevi dancinaju!
Tava vara šūtin šūta,
Tava durstìt sadurstita.

8442-0
Es tev saku, tautu dēlis,
Tautu meitu nenicini;
Tev pašami gadisies
Visu ļaužu nicinama.

2659-0
Ik vakaru, ik vakaru
Savu kurš žūžinaja:
Irbe savu irbeniņu,
Sloka savu sloceniņu.