4748-0
Man māmiņa piesacija,
I mirdama, dzīvodama:
Klaus', meitiņa, jauna, veca,
Nes ar godu vainadziņu.

10212-3
Es ta tūļas negribeju,
Man tas tūļa gadijàs:
Divi stundas kājas ava,
Trešo jūdza kumeliņu.

4270-3
Sūt' ar labu, sveša māte,
Drīzi gāju, drīz atnācu;
Sūt' ar skarbu valodiņu,
Stundu stāvu domadama.

25834-0
Tautu dēlis lielijàs,
Vara vārti sētiņai;
Kad aizgāju, tad atradu,
Ar ecešu aizslaistiti.

16666-1
Neļaujiet, bāleliņi,
Diviem manu pūru nest;
Lai nes viens tautu dēls,
Kà es viena piedariju.

34536-0
Div' meitiņas sakāvàs,
Auna pautus dalidamas.
Kas dižaka, kas vecaka,
Ta parāva abus divus.

20055-0
Šâi krogâ jadzer ira,
Te bij labs alutiņš,
Seskis bija pabrūvejis
Pašâ alas dibenâ.

5960-0
Kundziņš liels, kundziņš mazs,
Bāliņš ņēma cepuriti;
Lai nāk visi Rìgas kungi,
Es neņēmu vainadziņa.

33625-0
Kur, priedite, tavi zari?
Celmi vien līdumâ;
Kur, māmiņa, tavas meitas?
Krēsli vien istabâ.
Sauc, māmiņa, savas meitas,
Sauc lielàs, sauc mazàs!
Attek lielas, attek mazas,
Pastarite neattek.
Pastarite aizteceja
Gar upiti dziedadama,
Gar upiti dziedadama,
Zilus ziedus lasidama.
Pie ziediņa sniedzoties,
Nokrīt zelta gredzentiņš;
Gredzentiņu meklejot,
Nokrīt zīļu vaiņadziņš.
Pēc vaiņaga sniegdamàs,
Iekrīt pate upitê.
Upe viņu nepanesa (netureja),
Ta iemeta Daugavâ,
Daugaviņa nepanesa (netureja),
Ta iemeta jūriņâ,
Jūŗa viņu nepanesa (netureja),
Ta izmeta maliņâ,
Ta izmeta maliņâ
Baltâ smilšu kalniņâ.
Tur izauga kupla liepa
Deviņàm galotnèm.
Devitâ gadiņâ
Iet brālitis kokles cirst.
Sak' brālitis kokledams:
Tàs koklites gauži skan!
Sak' māmiņa raudadama:
Tà dzied mana pastarite,
Tà dzied mana pastarite,
Gar upiti tecedama,
Gar upiti tecedama,
Zelta ziedus lasidama.

19351-0
Mūs' māsiņa apnikusi
Tīru baltu maizi ēst;
Vēl vairak tu apniksi
Ēst tautâs pelu maizi.