12272-1
Reti, reti tie puisiši,
Kas meitiņas nepiekrāpa,
Abas rokas bučodami:
Sirsniņ, mana dvēselite.

1541-2
Krusta mātes vaina bija,
Ka es liela neizaugu:
Kad ta mani dancinaja,
Līdz pupiem vien pacēla.

9954-0
Iz prātiņa neizgāja
Ta puisiša mīļi vārdi:
Glauž galviņu, dod mutiti,
Sauc par savu līgaviņu.

34291-0
Rītâ agri nesacēlu,
Zinu vecu padomiņu:
Kviešu maize plauktiņâ,
Reibulitis muciņâ.

31734-0
Augsti kalni, karsta saule,
Smagi kunga vezumiņi;
Kumeļam sviedri tek,
Man birst gaužas asariņas.

341-1
Tirzmaliešu meitiņàm
Ērģelišu nevajaga:
Cita rupji, cita smalki
Kà ērģeles ērģeleja.

30289-0
Bitit', Dieva kalponite,
Dievam dara gaišumiņu;
Pate sēd ozolâ,
Sveces deg baznicâ.

19273-0
Ēdat, grūžat
Jūs, bada bērni,
Neba mums tik vien,
Kà jums priekšâ:
Cita maize klētî,
Cita kambarî,
Vēl cita druvâ
Dieviņa rokâ.

33640-0
Seši jauni bandenieki
Jāj pa ceļu ziņģadami,
Visim bija siermi ziergi,
Visim caunu cepurites,
Visim caunu cepurites,
Visim lūšu kažociņi.
Visi seši apstājàs
Mana bara galiņâi.
Divi teica:būsi mana!
Otri divi:nebūs tiesa!
Treši divi lec no zirga,
Apkārt mani apteceja.
Izvilkuši baltas krelles:
Še,meitiņa,liec ap kaklu;
Izvilkuši gradzentiņu:
Mauc pirkstâi gradzentiņu!
Es nelikšu baltas krelles,
Es nemaukšu gradzentiņu,
Vaicàs mani tēvs,māmiņa:
Kur tu jēmi, kas tev deva?
-Kad vaicaja tēvs,māmiņa,
Sak' devuši bāleliņi;
Kad vaicaja bāleliņi,
Sak':man deva ciema puiši;
Sak':man deva ciema puiši,
Mani jaunu mīledami,
Mani jaunu mīledami,
Sev par draugu domadami.

2749-0
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Meža putni tiesajàs:
Ods nosita savu tēvu,
Dundurs savu māmuliņu.