Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
24371-0
Bij tādam vējiņam
Vītoliņu vēcinàt!
Bij tādam nelietim
Noņemt manu vainadziņu!
20410-8
Kas palaida kuiļa smaku
Manâ brāļa istabâ?
Īstà māsa palaiduse:
Kuiļa kurpes kājiņâ.
16490-6
Sievas māte man solija
Slaucamo cūku dot.
Paldies, māte, lopiņš labs,
Pieniņš vien nesmeķeja.
6547-4
Vainadziņu vien glabaju,
Kà sirsniņu azotî,
Gan jau biju dzirdejusi
Ar negodu noņemam,
Ar negodu noņemam
Dažai labai mātes meitai.
22788-0
No saknites (saknèm) lazda zied
Sarkaniem(i) ziediņiem;
No sirsniņas man mīleja
Tautu meita zeltenite.
12929-1
Čaklas, čaklas mūsu meitas,
Tāļu tautas daudzinaja:
Gultâ tàm saule lēca,
Gultâ saule norieteja.
24868-1
Domadama gultu taisu,
Klāj' palagu raudadama,
Kam Dieviņis man nedeva
Pa prātame guletaju.
14125-0
Slauk', māsiņa, nama plānu,
Es slaucišu istabiņas;
Namâ tautas godu rauga,
Istabâ nolūko.
13730-15
Kur tu iesi, bāleniņ,
Baltas kājas audamies?
- Ej, māsiņa, nevaicà,
Atnes munas santa bikses.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu santa bikses?
- Ej, māsiņa, nevaicà,
Atnes mun baltu kreklu.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu baltu kreklu?
- Ej, māsiņa, nevaica,
Atnes manu tūka vesti.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu tūka vesti?
- Ej, māsiņa, nevaica,
Atnes munus brūnus svārkus.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu brūnus svārkus?
- Ej, māsiņa, nevaicà,
Atens munu zīda jostu.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu zīda jostu?
- Ej, māsiņa, nevaicà,
Atnes munus iemautiņus.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu iemautiņus?
- Ej, māsiņa, nevaicà,
Atved munu kumeliņu.
- Kur tu jāsi, bāleniņ,
Es atvežu kumeliņu?
- Ej, māsiņa, nevaicà,
Atnes mun liepas seglus.
- Kur tu jāsi, bāleniņ,
Liepas aeglus seglodams?
- Jāš' māsiņas apraudzìt,
Dzirdu tautas nicinàm.
Ne pie vārtu nedajāju,
Tek māsiņa raudadama.
Ej, māsiņa, griez celiņu,
Lai es jāju sētiņâ.
Znotiņ šķelmi, nāc ārâ,
Kam māsiņa gauži raud?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj valkaji nebalotu?
Kam māsiņu nicinaji
Svešu ļaužu sētiņâ?
Munas rokas, tava galva,
Muns asais zobentiņš!
32917-0
Gana klusu Jānits nāca,
Tik pat klusu nevareja:
No kumeļa nolecot
Visi pieši noskaneja.
