33884-0
Oša celms mežâ brauce
Miglajâ rītiņâ;
Tas nebija oša celms,
Tas bij Saules sulainits.

12290-0
Sarkanais āboliņ,
Tārpiņš tavu sirdi ēd;
Diženais tēva dēls,
Vilta tava mīlestiba.

516-5
Skaisti dzied, gerji velk
Aiz upites dzeltainiņas;
Būt' man bijsi liepu laiva,
Vien' atvestu bāliņam.

21001-7
Pastāv, pastāv, raibas kuces,
Neleciet mugurâ!
Kad es malšu auzu miltus,
Pavārišu lancakla.

23276-2
Es to savu vīra māti
Apšu sulu dzirdinaju,
Lai ta mira, lai ta sprāga,
Kà apsite trīsedama.

4531-0
Es pazinu no tālienes
Kuŗa bija sērdienite:
Pilnas acis asariņu,
Pilnas krūtis sudrabiņa.

34702-0
Es to daudz nebēdaju,
Ka man's zēni nepreceja,
Kāp' kuiļam mugurâ,
Jāju pate precibâs.

31933-21
Sīvi, sīvi zīle brēca
Vārtu staba galiņâ.
Tec, māsiņa, klausities,
Kādu ziņu zīl' atnesa.
Zīl' atnesa tādu ziņu,
Būs brālim karâ jāt.
Tec, māsiņa, roždārzâ,
Puško brāļa cepuriti.
Vienu roku rozes plūcu,
Otru baltas magonites;
Dziedadama appuškoju,
Raudadama izvadiju,
Vienu roku vārtus cēlu,
Otru slauku asariņas.
Par vārtiem izjādams,
Stāda brālis ozoliņu.
-Ja tas auga, ja zaļoja,
Gaidat mani pārjājam;
Ja neauga nezaļoja,
Negaidate pārjājam.
-Par div' gadi, trešajâ
Pārtek brāļa kumeliņis,
Pārtek brāļa kumeliņis
Asinainàm kājiņàm.
Kumeļam pavaicaju,
Kur palika jājejiņis.
Tur palika jājejiņis
Kur asiņu upe tek,
Tur guļ vīri kà ozoli
Sašauditi, sakapati,
No kaulieme tiltu taisa,
No matieme žogu pin.

25923-3
Sveši ļaudis, sveša zeme,
Kur bij man raut?
Savas zemes magoniņu
Saujâ nesu salocitu.

29601-0
Apēd vilki visas kazas!
Es ganiju kumeliņus;
Kumeliņus ganidams,
Iekūlos naudiņâ.