33576-0
Es biju irbite,
Es māku lēkàt
No viena kalniņa
Uz otraju.
Trešajâ lēkdama
Ieraugu tautieti.
Pagūbu, pagūbu
Bāliņa klētî,
Ģērbos smalkajôs
Niedalu svārkôs.-
Sēdeja blakam
Bāliņa māsai,
Runaja ausîs
Tai mīļus vārdus,
Solija rudeni
Vedinàt tautâs.

33575-1
Es biju irbite,
Es māku lēkàt
No viena kalniņa
Uz otra, treša.
Uz trešu ùzlēkus',
Ieraugu tautiet',
Deviņi ratiņi,
Simts kumeliņi.
Pagumu, pagumu,
Līdz brāļa vārtiem.
Brāliti mīļais
Ceļ vārtus vaļâ!
Pagumu, pagumu,
Līdz māses klētei.
Māsiņa mīļà,
Slēdz klēti vaļâ!
Pagumu, pagumu,
Līdz mātes pūram.
Slēdz, mīļà māmiņa,
Pūriņu vaļâ,
Lai es ģērbjos
Trejadâ rotâ:
Div' rotas zelta,
Treš' sudrabiņa.

33574-1
Es biju irbite,
Es māku dancàt,
No vienu cērpiņu
Uz oteru.
Trešajâ lēkdama
Ieraugu tautas.
Pagubu, pagubu
Mēliņu dārzâ,
No mēļu dārza
Māmiņas klētî.
Izkāru pušciņus
Caur klētes jumtu,
Atnāce tautietis,
Norāva vienu.
Rauj, rauj, tautieti,
Nebūs velti,
Būs tav maksàt
Mūs' māmiņai:
Tēvam čaunu cepuriti
Par šūpuļa kārumiņu,
Māmiņai zilas kurpes
Par meitiņas audzešanu,
Ikvienai māsiņai
Par sudraba gredzeniņu,
Ikvienam bāliņam
Par apaļu dālderiti.

33585-2
Izauga liepiņas
Klētiņas priekšâ,
Es pate irbite
Lēkataja.
Ielēcu vienâ,
Ielēcu otrâ,
Trešâ lēkdama
Ieraugu tautas,
Deviņu kamanu,
Simts kumeliņu,
Cits tek karšķôs,
Cits iemavôs,
Ta paša starša
Ķēditês.
Teciņus aizteku
Līdz namiņam,
Atrodu memmiņu
Namiņâji.
Memmiņa mīļà,
Ej vārtu vērt!
Memmiņa negāja
Žēlodama.
Teciņus aizteku
Līdz rijiņaji,
Atronu tētiņu
Rijiņâji.
Tētiņu mīļais,
Ej vārtu vērt!
Tētiņis negāja
Žēlodams.
Teciņus aizteku
Līdz uztubai,------
(beigas trūkst).

33585-1
Uzauga liepiņa
Gar klētes jumtu,
Es pati irbite
Lēkataja,
No viena zariņa,
Uz oteriņa,
Trešajâ lēkdama,
Ieraugu tautiņas.
Ej, manu brāliti,
Sak' māmiņai,
Lai klāj māmiņa
Sagšàm galdiņu.
Neklāja māmiņa
Raudadama;
Lai klāja māsiņa,
Ta neraudaja.
Neklāja māsiņa
Žēlodama.
Lai klāja vedekle,
Ta neraudaja.
Neklāja vedekle,
Kam skarbi dzīvoja.
Klāj, klāj, vedekle,
Nu šķirsimies,
Nu savu zemiti
Izdalijàm.
Nu iešu tautâs
Dziedadama
Par augstu kalnu,
Par zaļu birzi;
Ar Dievu, tēvs, māte,
Brāliši, māsiņas,
Nu došu tautàm
Labvakariņu.

13645-0
Es biju irbīte,
Es māku rotèt
No viena kalniņa
Uz otraju;
Uz trešu lēkdama ,
Ieraugu tautas.
Teciņus teceju
Uz māmuliņu.
Gaid', gaidi , māmiņa,
Nu būsi vieši.
Tur jāje, tur brauce
Par viņu kalnu
Tukšajiem ratiem,
Liekajiem zirgiem.
Tukšaji ratiņi
Grib vezumiņu,
Liekaji zirgi
Grib jājejiņu.-
-Gaismiņai austoti
Zūd mūsu māsiņa.
Ņem,brāli,zirgu,
Trenc māsai pakaļ.
-Panāce, panāce
Sav' māsiņu,
Taut' istabâji
Aiz galda sēdej'.
Slaveni ļautiņi,
Ko viņai dosiet?
-Doš' viņai alus,
Doš' viņai medus,
Doš' savu bāliņu
Arejiņu.

33574-0
Es biju irbite,
Es māku rotàt
No viena kalniņa
Uz otra, treša.
Uzteku trešâ,
Ieraugu tautas:
Deviņi vāģiši,
Simts kumeliņu.
Māmiņa mīļà,
Klēts atslēdziņas,
Lai teku klētê
Rotaties.
Uzvilku smalko
Rakstaino kreklu,
Apvilku kuplos
Zīdainos brunčus,
Apjozu samta
Rakstito joztu,
Uzliku ziedaino
Vaiņadziņu.-
Nokrita vaiņags,
Izbira ziediņi,
Izbira ziediņi
Caur klēts grīdu.
Izauga liepiņa
Caur klēts jumtu,
Izplauka ziediņi
Saulites pusê.
Atjāja tautietis
Cepures puškot.
Rauj, rauj, tautieti,
Ne velti rausi:
Cik ziedu rausi,
Tik simtu dālderu.
Tautiņas skaitija
Uz galda dālderus.
Ripo dālderi
Pa galda virsu,
No galda galiņa
Māmiņas klēpî.
Māmiņa mīļâ,
Saņemi naudiņu,
Ta tavas meitiņas
Šūpuļa nauda.
Māmiņa saņēma
Raudadama.
-Ej nu, meitiņa,
Tautiņàm līdza!
Es jau tev sen teicu,
Kam daiļa nesies:
Ik dienas balts kreklis,
Melni lindraciņi,
Rakstitas zeķites,
Kurpites kājâ.
Ej, mana meitiņa,
Ej raudadama.

33575-0
Es biju irbite,
Es māku rotàt,
No viena kalniņa
Uz otra kalniņa,
Uzteku trešo,
Ieraugu tautas,
Pulkiem jājot,
Pulkiem braucot,
Deviņi vāģiši,
Simts kumeliņu.
Pārteku sētâ,
Plaukstàm kuldama,
Ieraugu bāliņu
Pie vārtiem stāvot.
Mīļais bāliņ,
Cel vārtus vaļà!
-Neceļu, neceļu,
Kam bargi dzīvoji.
-Cel, cel, bāliņ,
Nu šķirsimies!
Ieraugu māršiņu
Pie klēts stāvam.
Mīļà māršiņa,
Slēdz klēti vaļâ!
-Neslēdzu, neslēdzu,
Kam bargi dzīvoji.
-Slēdz, slēdz, māršiņa,
Nu šķirsimies!
Ieraugu māmiņu
Pie pūra stāvot.
Mīļà māmiņa,
Slēdz pūru vaļâ!
-Neslēdzu, neslēdzu,
Kam bargi dzīvoji.
-Slēdz, slēdz, māmiņa,
Nu šķirsimies.
Atslēdza māmiņa
Pūriņu vaļâ.
Apvilku māmiņas
Lin' ziedu krekliņu,
Apsedzos mēļa
Villainiti,
Uzliku lielo
Vizuļu vainaku.
Izbira ziediņi
Caur klēts grīdu,
Izauga liepa
Caur klēts jumtu
Sidraba lapàm,
Dimanta ziediem.
Nokāràs ziediņi
Saulitê.
Kuri vēji pūta,
Tie skandinaja;
Kuras tautas jāja,
Tàs bildinaja.

13594-0
Viena pati es māsiņa,
Man deviņi bāleliņi,
Kà irbite ieteceju
Bāleliņu pulciņâ.
Zagšus tautas nezodziet,
Ar variti neņemiet,
Zagtin zagta, vari ņemta
Bēdzin bēga bāliņôs.
-Kà, māsiņa, tu atnāksi,
Kà pūriņu atvedisi?
-Es pūriņu atvedišu,
Tautu ganus izdzīdama.
Svētdien iešu baznicâ,
Aušu kurpes kājiņâs;
Apvilkusi zīda kleiti,
Likšos zīļu vaiņadziņu.
Izgājusi no baznicas,
Noņemos vaiņadziņu;
Tek' gar upi dziedadama,
Puķu ziedus lasidama.
Jau netālu no krodziņa,
Dzirdu tautu kumeliņu,
Dzirdu tautu kumeliņu
Pie krodziņa zvaigajot.
Veŗu duris, speŗu kāju,
Redzu pašu tautu dēlu
Kroga galda galiņâ,
Alus kanna rociņâ.
Viņš man sniedze roku dot,
Birst man gaužas asariņas.
Saku, gauži raudadama:
Ieš' labak bāliņôs.
-Kājàm tevi nelaidišu,
Jūgšu savu kumeliņu.
Kad tur' brāļi, lai tie tur'
Manu bēru kumeliņu;
Tevis pašas neturès,
Redzès mici galviņâ,
Zinàs vīru sētiņâ,
Vīram gudru padomiņu.