13595-31
Skalojosi, velejosi
Straujupites maliņâ;
Skalodama, veledama,
Ņiedrê kāru vainadziņu.
Daskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Ta nebija līdaciņa,
Ta bij dēla māmuliņa.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Dzen pēc mana vainadziņa.
Kur, bāilņi, tu dadzini
Manu puķu vainadziņu?
-Aiz jūriņas saliņâ,
Bandenieka klētiņâ,
Bandenieka klētiņâ
Sudrabiņa vadzitî.
-Dod, bāliņi, simtu mārku,
Izpirc manu vainadziņu.
-Jau es devu divi simti,
Viņš ne galvas neatgrieza.
To vārdiņu vein sacija:
Lai nāk pati valkataja,
Lai nāk pati valkataja,
Vainadziņa vijejiņa.
Ne es iešu, ne es gribu,
Ne man tīka prātiņam.
Lai iet man jaunà māsa,
Ja tai tika prātiņam.
Tai es došu sav' pūriņu,
Sav' pūriņa atslēdziņu.

13595-25
Puiši jāje pieguļâji,
I es līdzi iesalaižu.
Dasaliču, nosadzēros
Straujas upes ūdentiņ'.
Daskrien zaļa līdaciņa,
Noraun manu vainadziņu.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Dzenies manu vainadziņU.
Kur panāce, bāleliņi,
Manu puķu vainadziņu?
-Dambenieka sētiņâji,
Zvejnieciņa rociņâji.
-Dod, bāilņi, simtu mārku,
Izpirc manu vainadziņu.
-Jau es devu divi simtu,
Ne galviņas neatgrieze.

33631-0
Līdacina zaļspurite,
Nāč ar mani spēleties,
Tu dziļâ jūrinâ,
Es ozola laivinâ.
Jūŗa prasa smalku tīklu,
Laiva baltu zēģelišu.
Uzliek baltu zēģeliti,
Iet laivina mirdzedama.
Iet laivina mirdzedama
Līdz tautieša nama duru.
Tautiets mana laipu lika,
Zāģetame dēlitem.
Labak tēva dubļus bridu,
Ne tautinša laipas gāju,
Tēva dubļi sudraboti,
Tautu laipas asarotas.

13595-1
Apsēdos, nopūtos
Straujas upes maliņâ.
Atskrej zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Ņem, brāliti, oša laivu,
Dzenies manu vainadziņu.
-Māsiņ, tavis vainadziņis
Aiz deviņu ezariņu,
Aiz deviņu ezariņu
Laba vīra sētiņâ,
Laba vīra sētiņâ,
Bandenieka klētiņâ,
Bandenieka klētiņâ
Aiz deviņu atslēdziņu,
Aiz deviņu atslēdziņu,
Zelta vadža galiņâ.
Sasoliju vienu simtu,
Ne galviņas nepagrieze,
Sasoliju otru simtu,
Tad galviņu pagrozija;
Sasoliju trešu simtu,
Tad vārdiņu atsacija,
Tad vārdiņu atsacija:
Lai nāk pate valkataja.

13595-0
Skalojos, velejos
Straujas upes maliņâ.
Daskrien zaļa līdaciņa
Norauj manu vainadziņu.
Aiziet mans vainadziņš,
Burbulišus mētadams.
Ņem, bāliņ, oša laivu,
Dzenies manu vainadziņu.-
Kur panāci, bāleliņ,
Manu pērļu vainadziņu?
-Viņpus Rìgas, šaipus jūras
Bandenieka klētiņâ,
Bandenieka klētiņâ,
Tēraudiņa vadzitî.
-Sol', bāliņ, simtu mārku,
Izpērc manu vainadziņu.
-Māsiņ zelta drostaliņ,
Es soliju divi simti,
Es soliju divi simti,
Ne galviņas nepagrieza;
To vārdiņu vien sacija:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja
Diendusiņu pagulèt.

13595-24
Puiši jāja pieguļâ,
Es ar' līdzi taisijos;
Puiši jāja upei pāri,
Es paliku šâi malâ.
Pieliecos, nodzēros
Straujupites maliņâ;
Piekrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Tas ieskrēja jūriņâ,
Vizulišus mētadams.
Ai, jūs jūras zvejnieciņi,
Redzejat vainadziņu?
-Vidû jūras saliņâ,
Bandenieka sētiņâ.
-Ņem, bāliņ, oša laivu,
Brauc pēc mana vainadziņa.
Dod, bāliņ, simtu rubļu,
Izperc manu vainadziņu.
-Es jau devu divi simti,
Ne galviņas neatgrieza,
To vārdiņu vien sacija:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja
Šo naksniņu klāt gulèt.
-Šàs naksniņas gulejumu,
Gul' visam mūžiņam.

13595-19
Pieliecos, nodzēros
Straujupites maliņâ,
Piekrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu,
Aiznes manu vainadziņu,
Burbulišus mētadama.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Dzen pēc mana vainadziņa.
-Oša laiva smaga laiva,
Ta iegrima dibinâ.
Ņem, bāliņi, liepas laivu,
Dzen pēc mana vainadziņa.
Liepas laiva viegla laiva,
Ta pa virsu vizinaja.-
Bāliņ, putu gabaliņ,
Kur panāci vainadziņu?
-Es panācu vainandziņu,
Tautu dēla klētiņâ,
Tautu dēla klētiņâ
Zelta vadža galiņâ,
Dod, bāliņi, simtu mārku,
Izpirc manu vainadziņu.
Es būt' devis divi simti,
Izpirkt vairs nevareju.
To vārdiņu vien sacija:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja,
Man gultiņas taisitaja.

13595-30
Skalojosi, velejosi
Straujupites maliņâ.
Atskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Ņem, brāliti, oša laivu,
Dzenies pakaļ vainagam.
-Oša laiva smaga laiva,
Ta grimst upes dibenâ.
-Ņem, brāliti, ziedu laivu,
Dzenies pakaļ vainagam.
Ziedu laiva viegla laiva,
Ta panāca vainadziņu.
Ta panāca vainadziņu
Laba vīra sētiņâ,
Laba vīra sētiņâ,
Tautu dēla klētiņâ,
Tautu dēla klētiņâ,
Tautu dēla rociņâ.
-Sol', brāliti, simtu mārku,
Izperc manu vainadziņu.
-Jau soliju divi simti,
Ne galviņas nepagrieza,
To vārdiņu vien sacija:
Lai nāk pate pinejiņa,
Lai nāk pate pinejiņa,
Ka varam saderèt.
Liksim roku rociņâ,
Mainisim gredzeniem.

13595-15
Laivenieka (Upenieku) meita biju,
Laivâ gulu launadziņu,
Laivâ gulu launadziņu,
Niedrê kāru vainadziņu.
Atskrej zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Aiziet manis vainadziņis,
Burbulišus mētadams.
Ņem, brāliti, oša laivu,
Dzenies manu vainadziņu.
-Oša laiva smaga laiva,
Ta peld dziļi ūdenî.
-Ņem, brāliti, liepas laivu,
Dzenies manu vainadziņu,
Liepas laiva viegla koka,
Ta peld viegli ūdenî.-
Ai, mīļais, bāleliņi,
Vaj panāci vainadzinu?
-Gan panācu, gan sadzinu
Pašâ jūras vidiņâ,
Pašâ jūras vidiņâ,
Lielâ jūras saliņâ,
Lielâ jūras saliņâ,
Laba vīra sētiņâ,
Laba vīra sētiņâ,
Bandenieka klētiņâ,
Bandenieka klētiņâ
Zelta vadža galiņâ.
-Dod, brāliti, simtu mārku,
Izpirc manu vainadziņu.
-Jau sadevu divi simti,
Ne galviņas neatgrieza,
To vārdiņu vien sacija:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja
Šo naksniņu pārgulèt.
Kad gulès šo naksniņu,
Tad gulès visu mūžu.

13595-28
Skalojos(i), velejos(i)
Daugaviņas maliņâ.
Pieskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Dzen pēc mana vainadziņa.
-Oša laiva smaga koka,
Ta nogrima dibinâ.
-Ņem, bāliņi, liepas laivu,
Dzen pēc mana vainadziņa.
-Liepas laiva viegla koka,
Ta aizgāja viļņodama
Simtu jūdžu dieniņâ,
Divi simti naksniņâ.
-Kur, bāliņi, tu panāci
Manu zīļu vainadziņu?
Jūriņâi saliņâi,
Zvejnieciņa klētiņâ,
Zvejnieciņa klētiņâ
Zelta vadža galiņâ.
-Dod, bāliņi, simtu mārku,
Izperc manu vainadziņu.
-Jau es devu divi simti,
Ne galviņas neatgrieza,
To vārdiņu vien sacija:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja
Ar man' mīļi parunàt,
Ar man' mīļi parunàt,
Dienavidu pagulèt
Smalkâ priežu klētiņâ
Dreijatâi gultiņâ,
Dreijatâi gultiņâ
Zem baltiem palagiem.
Par dienvidus gulejumu
Būs kungam darbenieks,
Būs kungam darbenieks,
Ķeizaram kara vīrs,
Augsta zirga jājejiņš,
Smalku bruņu nesejiņš.