13730-20
Kur tu iesi, bāleliņi,
Baltas kājas audamies?
- Jāš' māsiņas apraudzìt,
Dzirdu tautas nicinot (niecinam).
Ne pie vārtu nepiejāju,
Tek māsiņa, raudadama.
Ver, māsiņa, platus (plaši) vārtus,
Lai tek mans kumeliņš,
Lai tek mans kumeliņš
Līdz tautieša nama duru.
Nāc ārâ, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunà.
Kam tu ņēmi man' māsiņu,
Kad gribeji niecinàt?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj valkaji neveletu?
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!

13730-9
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš' māsiņas aplūkot,
Kà dzīvoja tautiņâs.
Pa vārtiem neiejāju,
Nāk māsiņa raudadama,
Nāk māsiņa raudadama,
Asariņas slaucidama.
Ej, māsiņ, griez' celiņu,
Lai tek mans kumeliņš,
Lai tek mans kumeliņš
Uz tautieša rijas durvu.
Nāc ārâ, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunà!
Es grib' tevi pavaicàt,
Ko māsiņa vainas dara?
Tava galva, mana roka,
Trešs tērauda zobentiņš,
Tiem bij iet šniku šnaku
Par māsiņas asaràm.

13730-27
Kur tu jāsi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Jāšu māsas aplūkot,
Kà dzīvo tautiņâs.
Ne par kalnu nepārjāju,
Iezviedzàs kumeliņš;
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nak māsiņa raudadama.
Cel, māsiņa, plaši vārtus,
Lai tek daiļi kumeliņš,
Lai tek daiļi kumeliņš,
Līdz tautieša namdurim.
Nāc ārâ, švāgar' šķelmi,
Ko māsiņa gauži raud?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vai valkaji nemazgatu?
- Ne es ēdu nesamaltu,
Ne valkaju nemazgatu,
Ta bij mūsu pašu vaina,
Ka mēs nikni dzīvojam.

13730-25
Kur tu jāsi, bāleliņi,
Baltas kājas audamies?
- Jāšu māsas apraudzìt,
Kà dzīvoja tautiņâs.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Tek māsiņa raudadama,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Ver, vārtiņus, griez celiņu,
Lai tek manis kumeliņis,
Lai tek manis kumeliņis
Līdz tautieša nama duru.
Nāc ārâ, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunà,
Man ar tevi jarunà,
Kam māsiņu rūdinaji.
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj valkaji neveletu?
Smalka maize klētiņâ,
Balts krekliņis mugurâ.
Mana roka, tava galva,
Mans tērauda zobentiņš!
Tik vien Dievu apdomaju,
Kas māsai maizes dos.

13730-14
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš' māsiņas apraudzìt,
Kà dzīvoja tautiņâs.
Ne pie vārtu nedajāju,
Tek māsiņa raudadama.
Cel, māsiņa, vaļâ vārtus,
Lai tek mans kumeliņš,
Lai tek mans kumeliņš
Pie tautieša nama durvu.
Vienu roku vārtus cēla,
Otru slauka asariņas.
Nāc ārâ, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunà!
Kam tu ņēmi man māsiņu,
Kad gribeji nicinàt?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj valkaji neveletu?
Mana roka, tava galva,
Mans tērauda zobeniņš!
Līdz pusiti vien pavilka
Bāliņš savu zobeniņu,
Tà sabira sveši ļaudis,
Kà žirbuļi kaņipês.

31933-22
Skaisti zīle padziedaja
Brāļa lauka galiņâ.
Eitat, meitas, klausities,
Kādu vēsti zīl' atnesa.
Tādu vēsti zīl' atnesa,
Būs brāļem kaŗâ jāt.
Būs brāļem kaŗâ jāt
Nepuškotu cepuriti.
Tec, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti,
Puško brāļa cepuriti
Sarkan' rožu lapiņàm.
Dziedadama appuškoja,
Raudadama pavadija.
Neraud' gauži, man' māsiņa,
Gan tu mani sagaidisi.
Gan raud gauži man' māsiņa,
Vēl jo gauži tēvs, māmiņa.
Neraudat, tēvs, māmiņa,
Gan jūs mani sagaidisit.
Gan raud gauži tēvs, māmiņa,
Vēl jo gauži līgaviņa.
Neraud' gauži, līgaviņa,
Gan tu mani sagaidisi.
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņu,
Sagaid' manu kumeliņu
Mālainàm kājiņàm.-
Nomazgaju baltas kājas,
Ieved' rožu dārziņâ.
Es jautaju kumeliņu,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur asiņu upe tek,
Kur asiņu upe tek,
No kauliem tiltu tais',
Zobaniem sēta krauta,
No plintèm žogu pina,
Kaudzèm meta cepuriņas.
Tur gul vīri kà ozoli,
Kà mēreni muiženieki.

13730-15
Kur tu iesi, bāleniņ,
Baltas kājas audamies?
- Ej, māsiņa, nevaicà,
Atnes munas santa bikses.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu santa bikses?
- Ej, māsiņa, nevaicà,
Atnes mun baltu kreklu.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu baltu kreklu?
- Ej, māsiņa, nevaica,
Atnes manu tūka vesti.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu tūka vesti?
- Ej, māsiņa, nevaica,
Atnes munus brūnus svārkus.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu brūnus svārkus?
- Ej, māsiņa, nevaicà,
Atens munu zīda jostu.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu zīda jostu?
- Ej, māsiņa, nevaicà,
Atnes munus iemautiņus.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu iemautiņus?
- Ej, māsiņa, nevaicà,
Atved munu kumeliņu.
- Kur tu jāsi, bāleniņ,
Es atvežu kumeliņu?
- Ej, māsiņa, nevaicà,
Atnes mun liepas seglus.
- Kur tu jāsi, bāleniņ,
Liepas aeglus seglodams?
- Jāš' māsiņas apraudzìt,
Dzirdu tautas nicinàm.
Ne pie vārtu nedajāju,
Tek māsiņa raudadama.
Ej, māsiņa, griez celiņu,
Lai es jāju sētiņâ.
Znotiņ šķelmi, nāc ārâ,
Kam māsiņa gauži raud?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj valkaji nebalotu?
Kam māsiņu nicinaji
Svešu ļaužu sētiņâ?
Munas rokas, tava galva,
Muns asais zobentiņš!

13250-34
Māte mani bārin bāra,
Kam neņēmu līgaviņu.
Es iegāju klētiņâ,
Gauži, gauži noraudaju.
Apāos baltas kājas,
Apvilkos baltu kreklu,
Apvilk' trejus brūnus svārkus,
Uzlik' cauna cepuriti,
Uzlik' cauna cepuriti,
Apsegloju kumeliņu.
Kumeļam uzlēkdams:
Nu ar Dievu, tēvs,māmiņa!
Es aizjāju garu ceļu,
Ceļam gala nezinaju.
Uzjāj'vienu augstu kalnu,
Redzu vienu lielu ciemu.
Sviežu skaidu sētmalâ,
Lai tie ciema suņi rej.
Sāk tie ciema suņi riet,
Iznāk trīs zeltenites.
Viena mani pašu ved,
Otra manu kumeliņu,
Trešà slēdz zelta vārtus
Ar sidraba atslēgàm.
Ieved manu kumeliņu
Tīra zelta stallitê,
Ieved pašu istabâ,
Paceļ manim niedru krēslu,
Uzklāj baltu liepas galdu,
Uzliek cāļa cepetiti.
Tur es ēdu, tur es dzēru,
Tur pienāca vakarits.
Tais', māmiņa, siena vietu
Tumšajâ kaktiņâ,
Lai es labi noskatos,
Ko tàs tavas meitas dara.
Viena ada, otra raksta,
Treša zīdu šķetinaj.
Dod,māmiņa, to meitiņu,
Kas to zīdu šķetinaj;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Meitu bēdâs nomirišu.
Kur jūs mani racisiet,
Meitu bēdâs nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga liela roze
Līdz pašàmi debesim;
Es uzkāpu debesìs
Pa tiem rozes zariņiem.