2221-15
Man bij viena raiba govs
Pašâ kūts dibenâ.
-Kur palika raibà govs?
To pārdevu naudiņâ.
-Kur palika ta naudiņa?
Ta sabira upitê.
-Kur palika ta upite?
To izdzēra melni vērši.
-Kur palika melni vērši?
Tie aizgāja garu ceļu.
-Kur palika garais ceļš?
Tas aizauga madaràm.
-Kur palika tàs madaras?
Tàs noplūca jaunas meitas.
-Kur palika jaunas meitas?
Tàs aizveda jauni puiši.
-Kur palika jauni puiši?
Aiz kalniņa muižiņâ.
-Kur palika ta muižiņa?
Ta sadega zil' uguni,
Ta sadega zil' uguni,
Ta sagruva pelniņôs.
-Kur palika tie pelniņi?
Tos izkasa melna (balta) vista.
-Kur palika melna (balta) vista?
To nospēra vanadziņš.
-Kur palika vanadziņš?
Tas aizskrēja zaļu birzi.
-Kur palika zaļa birzs?
To nolīda Dieva dēli.
-Kur palika Dieva dēli?
Tie uzkāpa debesîs,
Ar stīgàm stīgodami,
Ar bungàm bungodami.
-Ko tie dara debesîs?
Sēd pie galda rakstidami,
Kam būs mirt, kam dzīvot
Šai baltâ saulitê.

13250-48
Kur tu jāji, ciema puisi,
Jau saulite vakarâ?
Gul' tepat, ciema puisi,
Es tev vietu pataisišu,
Es tev vietu pataisišu
Pie lodziņa kambarî.
Guledams nolūkoju,
Ko dar' ciema zeltainites.
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu tecinaja,
Ceturtà, pastarite,
Ta baroja kumeliņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas baroja kumeliņu;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Meitu bēdu nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga kupla roze
Manâ galvas galiņâ.
Tur sanāca ciema meitas
Ik sestdienas kroņus vīt,
Ik sestdienas kroņus vīt,
Ik svētdienas baznicâ.
Laužiet, meitas, zarus manus,
Galotniti nelaužiet,
Lai paliek galotnite
Vējiņam vēdinàt,
Vējiņam vēdinàt,
Putniņam uzmesties.
Atjāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu galotniti,
Nolauž pašu galotniti,
Aizspraužàs aiz cepures,
Aizspraužàs aiz cepures
Ienes Māŗas baznicâ,
Ienes Māŗas baznicâ,
Ieliek Māŗas šūpulî.
Čūdàs Māŗa, brīnàs Māŗa:
Kas ši tāda puķe, roze?
Ta nebija puķe, roze,
Ta bij puiša dvēselite,
Ta bij puiša dvēselite,
Meitu bēdu nomiruse.