SĀKUMLAPA| PAR DAINU SKAPI| PALĪDZĪBA| ATSAUKSMES
Atbalss no senajiem laikiem.
Katalogs > ... > Precību dziesmas. > Atbalss no senajiem laikiem.
Rezultāti: 121 - 130 no 575
13253-0
Es aizgāju uz kaleju,
Nosakalu ķirveliti;
Es aizgāju uz mežiņu,
Nocirt' zaļu ozoliņu,
Nocirt' zaļu ozoliņu
Ar visàm lapiņàm,
Ar visàmi lapiņàm
Ar visàmi bititèm.
Man bij bites, man bij medus,
Man bij vaska ritentiņš.
Pārdod' vaska ritentiņu,
Noperk' caunu cepuriti,
Ka vareju lielities
Pret to meitu māmuliņu.
Dod dodama, māte, meitu,
Ko tik ilgi diņģejies,
Ko tis manis kumeliņš
Danco jūsu nama priekšu?
-Griez apkārti, jāj projami,
Nedos mani māmuliņa,
Nedos mani māmuliņa
Tādam kroga dzērajam,
Tādam kroga dzērajam,
Tādam zirgu mītniekam.
13254-0
Es aizjūdzu raibu zaķi
Rakstitâs kamanâs,
Rigâ manim gaisma ausa,
Vāczemê saule lēce;
Uz tàm Prūšu robežàm
Meitu māte vārtus vēra.
Sāk ta meitu māmuliņa
Ar manim runaties,
Ar manim runaties,
Par kumeļu brīnities.
-Kuras zemes tu, puisiti,
Kur audzets kumeliņš?
-Atmin', meitu māmulite,
Simtu mārku aizmaksašu.
-Maksà vēl otru simtu,
Tad nevaru atminèt.
-Mežâ audzis kumeliņš,
Atvasèm ēdinats,
Atvasèm ēdinats,
Rīta rasu dzirdinats,
Rīta rasu dzirdinats,
Egles skuju nosukats.
Pats es augu tīrumâ
Pie tēviņa, māmuliņas.-
Līdz māmiņu atceros,
Sāk man ātri žagi raut,
Sāk man ātri žagi raut,-
Vaj māmiņa piemineja?
Vaj māmiņa piemineja:
Kur līgsmo mans dēliņš?
Vaj Krievôs, vaj Leišôs,
Vaj dziļâ Vāczemê?
Ne Krievôs, ne Leišôs,
Ne dziļâi Vāczemê,
Es līgsmoju šo naksniņu
Uz tàm Prūšu robežàm,
Uz tàm Prūšu robežàm
Pie tàs meitu māmulites,
Pie tàs meitu māmulites,
Pie tàs savas sirdspuķites.
13254-1
Es iejūdzu raibu zaķi
Rakstitâs kamanâs,
Rìgâ man gaisma ausa,
Vāczemê saule lēca.
Rīgas māte vārtus vēra:
"Kur braukdams tu, puisiti?
Kur braukdams tu, puisiti,
Kur tev audzis kumeliņš"?
Mežâ dzimis, mežâ audzis,
Apšu lapàm ēdinats,
Apšu lapàm ēdinats
Rīta rasu dzirdinats,
Rīta rasu dzirdinats
Skujiņàm nosukats.
13255-0
Es apkalu kraukļam kājas
Sudrabiņa pakaviem,
Jāj' caur Rìgu, caur Jelgavu
Uz Dobeles meitiņàm.
13256-0
Es gan redzu, es gan redzu,
Roze man mērķi rāda:
Caur sētiņu izaugusi
Otras sētas dārziņâ.-
Par nedeļu svētu rītu
Jāju tautu sētiņâ,
Jāju tautu sētiņâ,
Jautaj' rožu ravetajas.
Jem, māmiņ, atslēdziņas,
Iesim rožu dārziņâ,
Iesim rožu dārziņâ
Meklèt rožu ravetajas.
Izmekleju rožu darzu,
Visas rozes locidams,
Pie pēdeja rožu krūma
Radu rožu ravetaju.
Labrīt, ciema zeltenit,
Ar gaidiji svešus ļaudis?
-Ko tu nāci, kas tev' veda,
Ne es tevis aicinaju.
-Es mekleju man vajaga
Sīku rožu ravetajas,
Sīku rožu ravetajas,
Smalku kreklu audejiņas.
-Būtu pati gan gājusi,
Žēl man sava rožu dārza,
Žēl man sava rožu dārza,
Savas vecas māmelites.
Trīs gadiņus balta roze
Pēc manim noraudaja:
Kur mana sējeja,
Kur laistitaja?
Kur mana ziediņu
Rāvejiņa?
Vējs manus ziediņus
Novēcinaja,
Ūdens saknites
Iztrūdinaja!
Būt' zemite viegla bijsi,
Kà tàs manas villainites,
Es būt' savu rožu dārzu
Tautâs līdzi aizvedusi.
13257-4
Šogad rozes vien ziedeja,
Citu gadu magonites;
Šogad tautas garam jāja,
Citu gadu iekšâ jās.-
"Labdien, meitu māmuliņa,
Vaj man dosi sav' meitiņu?"
Izdzirdusi tautu meita,
Ietek rožu dārziņâ,
Ietek rožu dārziņâ
Vainadziņu darinàt.
Nāk no dārza raudadama,
Asariņas slaucidama.
Vaj nu raudi, vaj neraudi,
Tūlit līdzi nevedišu;
Gaidi citas ceturtdienas,
Puško savu kambariti;
Izpuškojsi kambariti,
Gaidi mani atjājam.-
-Zeme rīb, tautas jāj,
Tec, māršiņa, vārtu celt,
Tec, māršiņa, vārtu celt,
Lai jāj tautas sētiņâ!
13257-1
Apsegloju, apbruņoju
Savu bēru kumeliņu,
Jāš' pie meitu māmuļites,
Kà saulite spīdedams,
Kà saulite spīdedams,
Kà zvaigznite mirdzedams.
Ieraug' meitu māmuļite:
Redz, kur lēca mūs' saulite!
Tam es došu sav' meitiņu,
Vaj tas lūdza, vaj nelūdza.
Dzird meitiņa šos vārdiņus,
Ietek rožu dārziņâ,
Ietek rožu dārziņâi,
Nopin rožu vainadziņu.
Dziedadama nopinuse,
Raudadama iznesuse.
Neraud gauži, sirdspuķite,
Tūlit līdzi nevedišu;
Pa trim dienàm ceturtâ
Jūgšu sešus melnus zirgus,
Jūgšu sešus melnus zirgus,
Tad es tevi līdz vedišu,
Tad es tevi līdz vedišu,
Pie sav' tēva, māmuļites.
13257-2
Pieci gadi darbôs braucu,
Pieci lūša kažociņi.
Kad es gāju sievas ņemt,
Visus vilku mugurâ.
Sasprēdzeju kumeliņu,
Jāj' pret meitu māmuliņu
Jāj pret meitu māmuliņu,
Kà saulite margodama.
Ieraug' meitu māmuliņa:
Redz, kur mans znotiņš jāj!
Dzird meitiņa tos vārdiņus,
Ietek rožu dārziņâ.
Novijuse rožu kroni,
Tek pret mani raudadama.
Neraud, mana sirdspuķite,
Tūliņ līdzi nevedišu;
Ceturtdienu še es būšu,
Tad vairs tevis neatstāšu.
13257-3
Šogad man rozes zied
Vairak baltas, ne sarkanas;
Šogad tautas garam jāj,
Citu gadu iekšâ jās,
Citu gadu iekšâ jās,
Dos mātei labu dienu.-
"Labdien, labdien, meitu māte!
Dosi meitu, vaj nedosi?"
Uzdzirst meita tos vārdiņus,
Ietek rožu dārziņâ,
Ietek rožu dārziņâ
Vainaciņu darinàt.
Novijusi vainaciņu,
Tek meitiņa raudadama.
-Neraud' gauži, tautu meita,
Tūlin līdzi nevedišu;
Gaidi citas ceturtdienas,
Slauki savu pagalmiņu,
Slauki savu pagalmiņu,
Puško savu kambariti.-
-Noslauciju pagalmiņu,
Izpuškoju kambariti,
Visu dienu tautu gaidu,
Neatjāja tautas dēls.
Lai sapuva tautas dēls,
Kà mans rožu vainaciņš!
13257-5
Segloj' bēru kumeliņu,
Jāj' uz meitu māmuliņu.
Ne līdz vārtiem nedajāju,
Iztek meitu māmuliņa.
Labvakar, meitu māte!
Ko tàs tavas meitas dara?
Izdzirst meita to vārdiņu,
Ietek rožu dārziņâ;
Savijusi rožu kroni,
Tek pret mani raudadama.
Neraud, mana sirdspuķite,
Tūdaļ līdzi nevedišu;
Gaidi citas svētku dienas,
Slauki savu pagalmiņu,
Slauki savu pagalmiņu,
Gaidi manu bāleliņu.
«910111213141516171819»
Rezultāti: 121 - 130 no 575
meklēt Dainu skapī