25480-0
Es atradu ganidama
Skudru austu nēzdodziņu;
To es došu brālitim,
Tautu meitas kaitinàt.

34670-3
Vācietim tieva sieva,
Ne tai pupu, ne cauruma.
- Ved mežâ, sien pie koka,
Lai kaļ dzenis caurumiņu,
Lai kaļ dzenis caurumiņu,
Lācis pupus iemūrè.

23229-3
Dēlu māte vienactiņa
Caur šķirbiņu lūkojàs;
Būt' man maza adatiņa,
Es to pašu izbakstitu.

17730-9
Tà tu dari, mūs' māsiņ,
Kà tev māca māmaļiņ':
Pacel krēslu, noaun kājas,
Vecajam dieveram.

2221-0
Buciti, āziti, ku' liki bārdiņu?
-Izdevu Krievam izkapšu kalt.
Kam to izkapšu tev vajadzeja?
-Izkapšu vajaga sieniņa pļaut.
Kam ta sieniņa tev vajadzeja?
-Sieniņa vajaga gosniņàm dot.
Kam to gosniņu tev vajadzeja?
-Gosniņu vajaga pieniņu slaukt.
Kam ta pieniņa tev vajadzeja?
-Pieniņa vajaga bērniem dot.
Kam to bērnu tev vajadzeja?
-Bērnu vajaga cūciņu ganìt.
Kam to cūciņu tev vajadzeja?
-Cūciņu vajaga kalniņa rakt.
Kam ta kalniņa tev vajadzeja?
-Kalniņa vajaga miezišu sēt.
Kam to miezišu tev vajadzeja?
-Miezišu vajaga alutiņu brūvet.
Ka ta alutiņa tev vajadzeja?
-Alutiņa vajaga brāļiem dzert.
Kam to brāļu tev vajadzeja?
-Brāļu vajaga kaŗâ raidit.
Ko tie brāļi tev pārnesa,
No ta kaŗa pārnākdami?
-Divi zelta adatiņas,
Trešo zelta kniepadatu.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iedūra liepu celmâ.
Kur palika liepu celmis?
-Tas sadedza smalkis pelnis.
Kur palika smalki pelni?
-Tie izlija lielis lietis.
Kur palika lieli lieti?
-Sateceja upitê.
Kur palika ta upite?
-To izdzēra Dieva vērši.
Kur palika Dieva vērši?
-Tie aizgāja gaŗu ceļu.
Kur palika gaŗis ceļis?
-Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļis mauris?
-To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
-Tàs aizskrēja augstu mežu.
Kur palika augstis mežis?
-To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesîs.
Tur tie ēda tur tie dzēra,
Biķerišus mētadami.
Es tupeju pagaldê,
Drupatiņas lasidams.
Es prasiju vienu graudu,
Man iedeva divi graudi;
Es prasiju divi graudi,
Man iedeva trīs graudi;
Es prasiju trīs graudi,
Man iedeva visu maišeli-
Blījc, pierê.

14260-0
Lēni, lēni tautiets jāja,
Asariņas slaucidams,
Dzirdej' mani neietam,
Tēv' un māti nelaižam.

23751-0
Es cereju kalnu kāpt,
Pret sauliti raudzities;
Es cereju zeltu nest,
Sudrabiņu niecinàt.
Nu bij man vaŗu nest,
Klausìt svešu māmuliti.

34849-2
Bezkauņas, bezkauņas
Panāksnieku meitas:
Uz krāsni kāpa,
Caur spelti mīza.

19094-0
Labrītiņ, Dievs palīdz!
Vaj būs silta istabiņa?
Ja būs silta istabiņa,
Būs man jauka valodiņa.

22595-1
Dēlu māte lielijàsi:
Mans dēliņš amatnieks!
Tavs dēliņš nemāceja
Cūkàm sili pataisìt.