30894-2
Es redzeju jūriņâ
Trīs zvejniekus zvejojam,
Zīda tīklis, zelta laiva,
Sudrabiņa zēģelites.
Zvejnieciņi bāleliņi,
Redzejati man' bāliņu?
-Ai, godiga mātes meita,
Kāds bij tavis bāleliņš?
-Skaists puisitis, baltu vaigu,
Dzeltaniemi matiņiem.
-Ai, godiga mātes meita,
Tas guļ jūras dibenâ;
Smiltis viņa vaigus grauza,
Ūdens matus plivinaja.
-Zvejnieciņi bāleliņi,
Velciet viņu maliņâ.
-Ai, godiga mātes meita,
Ko maksasi par vilkumu?
-Vienam došu slēžu kreklu,
Otram zīda nēzdodziņu,
Trešam, visu jaunakam,
Pate sevi padodos,
Pate sevi padodos
Par zēģeļu mazgataju.

30894-5
Migla, migla, liela rasa,
Mūs' bāliņi pieguļâ.
Sūta mani māmulite:
Ej, meitiņa, lūkoties,
Ej, meitiņa, lūkoties,
Vaj ir visi bāleliņi,
Vaj ir visi bāleliņi,
Vaj ir visi kumeliņi.
Iraid visi, iraid visi,
Pastariša vien nevaid.
Pastaritis aizteceja
Gar upmali dziedadams,
Gar upmali dziedadams,
Ievas ziedus braucidams.
Ievas ziedu sniedzoties,
Iekrīt pats upitê.
Upe viņu nepanesa,
Iesit viļņi Daugavâ.
Daugaviņa nepanesa,
Iesit viļņi jūriņâ.
Teku, teku raudadama,
Bāleliņu mekledama.
Tecedama uzteceju
Vienu lielu augstu kalnu.
Es uzkāpu kalniņâ
Pašâ kalna galiņâ,
Es redzeju visu jūru,
Visus jūras zvejnieciņus.
Ieraudziju jūriņâ
Trīs zvejniekus laiviņâ,
Zelta laiva, zīžu tīkli,
Sudraboti airu gali.
Dievs palīdz, zvejnieciņi,
Redzejiet man' bāliņu?
-Ai, godiga mātes meita,
Kāds bij tavis bāleliņš?
-Smuks puisitis, sarkanbaltis,
Dzelteniemi matiņiem.
-Vai, godiga mātes meita,
Tāds guļ jūras dibenâ.
-Vai, godigi zvejnieciņi,
Velciet viņu maliņâ.
-Ai, godiga mātes meita,
Ko maksasi par vilkumu?
-Vienam došu slēžu kreklu,
Otram zīžu nēzdodziņu,
Tam trešam nav ko dot,
Tam es pate piederešu,-
Ne vienam, ne otram,
Tik pašam stūrmanim.
Stūrmanitis gudris vīrs,
Tas māceja laivu griezt,
Tas māceja laivu griezt,
Pret ziemeli saturèt,
Pret ziemeli saturèt,
Pretim manu bāleliņu

30894-10
Tumsiņâi vakarâ
Man pazuda mans brālitis.
Izmekleju bērzu bierzi,
Kà ar slotu izslauciju.
Es uzkāpu kalniņâi
Pašâi kalna galiņâi.
Es redzeju visu jūŗu,
Visus jūŗas zvejnieciņus.
Ai, lūdzami zvejnieciņi,
Redzejat man' brāliti?
-Ai, meitiņa, ai, māsiņa,
Kāds jel bija tavs brālitis?
Smuks puisitis, baltu muti,
Padzeltani matu gali.
-Ai, meitiņa, ai, māsiņa,
Tāds gul jūŗas dibenâ,
Smilktes viņa vaigus grauza,
Ūdens matus plūdinaja.
-Ai, puisiši, ai, brāliši,
Vilnat viņu maliņâ.
-Ai, meitiņa, ai, māsiņa,
Ko mums dārgi azmaksasi?
-Vienam došu slēžu kreklu,
Otram zīda nēzdaudziņu,
Tam trešàm, jaunakàm
Pate sevi vēlejos,
Pate sevi vēlejos
Mūžam viņa līgaviņa,
Mūžam viņa līgaviņa,
Zēģelišu mazgataja.

30894-8
Tumša nakts, zaļa zāle,
Laukâ jāja pieguļnieki.
Tec, māsiņa, apraudzìt,
Vaj ir visi bāleliņi.
-Visi pieci bāleliņi,
Pastariša vien navà,
Pastarits aizteceja
Gar jūrmalu dziedadams,
Gar jūrmalu dziedadams,
Jūras ziedus lasidams.
Teku, teku, nepanāču,
Saucu, saucu, nedzirdeja.
Tecedama uzteceju
Varen augstu smilšu kalnu,
Tur ieraugu visu jūru,
Visus jūras zvejnieciņus.
Ai, jūriņas zvejnieciņi,
Redzejati man bāliņu?
-Ai, Vidzemes dzeltanite,
Kāds bij tavs bāleliņš?
-Skaists puisits kà kundziņš,
Sarkaniem vaidziņiem,
Sarkaniem vaidziņiem,
Dzeltaniem matiņiem.
-Ai, Vidzemes dzeltanite,
Tāds gul jūras dibenâ.
-Ai, jūs jūras zvejnieciņi,
Velkat viņu maliņâ.
-Ai, Vidzemes dzeltanite,
Ko mums dosi par vilkumu?
-Vienam došu šņurdauciņu,
Otram linu paladziņu,
Tam trešam, jaunakam,
Tam es pati piedereju,
Ne vienam, ne otram,
Kà pašam stūrmaņam.
Stūrmanits gudris vīrs,
Pret straumiti laivu grieza,
Pret straumiti laivu grieza,
Pret vējiņu zēģelites.

30894-6
Piekususi, nevar' vairs,
Sav' bāliņu mekledama.
Rītâ agri kalnâ kāpšu
Ķēniņam roku dot.
Kà uzkāpu, ta paliku,
Zemê tikt nevareju.
No ta kalna es redzeju
Trīs zvejniekus zvejojam.
Jūrmalnieki bālulini,
Redzejat man bālìnu?
-Ai, vidzemes zeltenites,
Tāds guļ jūŗas dibenâ.
Olas viņa vaigu grauze,
Vilnits matus purinaja.
-Jūrmalnieki bālulini,
Velkat viņu malinâ.
-Ak, Vidzemes zeltenites,
Ko soliet par vilkumu?
-Vienam došu linu kreklu,
Otram zīžu nēznociņu;
Trešajam nevareju,
Tam es pati piederešu,
Ne vienam, ne otram,
Kà pašam stūrmanim.
Sturmanits gudris vīrs,
Tas māk laivu zēģelèt
Pa vējam, pretim vēju,
Ka tas griežàs grozamu
Preti savam ienaidniekam.

30894-0
Vakar gāja div' bāliņi
Jūriņâ tīklu mest.
Šodien tek brāļu māsa
Gar jūrmalu raudadama,
Gar jūrmalu raudadama,
Bāleliņu mekledama.
Tecedama uzteceja
Trīs zvejniekus zvejojam.
-Vaj jūs, jūras zvejnieciņi,
Redzejat brāļus manus?
-Ai, tu ciema zeltenite,
Kādi tavi bāleliņi?
-Lieli gari skaisti vīri
Dzelteniem matiņiem,
Dzelteniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
-Ai, tu ciema zeltenite,
Tie guļ jūras dibinâ,
Smiltis viņu vaigus grauza,
Ūdens matus plivinaja.
-Ai, jūs jūras zvejnieciņi,
Izvelciet maliņâ.
-Ai, tu ciema zeltenite,
Kādu algu mums solisi?
-Vienam došu slēžu kreklu,
Otram zīžu nēzdodziņu;
Trešajam, jaunakam,
Tam es došu sav' rociņu,
Tam es došu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņu.

30894-7
Smagi, smagi jūra krāca
Miglainâ rītiņâ.
Ej, māsiņa, apraudzìt,
Vaj ir visi bāleliņi.
-Ira visi bāleliņi,
Pastariša vien nevaid.
Pastaritis aizteceja
Gar jūrmalu dziedadams.
Vai, lūdzami zvejenieki,
Redzejati man brāliti?
-Vai, godiga mātes meita,
Kāds bij tavs bāleliņš?
-Skaists puisitis, baltu vaigu,
Dzelteniem matiņiem.
-Vai, godiga mātes meita,
Tāds guļ jūras dibenâ,
Smiltis viņa vaigus grauza,
Ūdens matus pludinaja.
-Vai, lūdzami zvejenieki,
Velkat viņu maliņâ.
-Vai, godiga mātes meita,
Ko trijiemi aizmaksasi?
-Vienam došu slēžu kreklu,
Otram zīda nēzdodziņu,
Tam trešami zvejniekam,
Tam es pati piederešu.

30894-11
Vakar gāja mans bāliņš
Uz jūriņu tīklu mest.
Vakar gaidu, šodien gaidu,
Nevar' vaira sagaidìt.
Teku pate uz jūriņu
Bāleliņa raudzities.
Neredz vairs zvejojot,
Ne laiviņas līgojot.
Ieraudziju trīs zvejniekus
Vidû jūras zvejojot.
Ai, jūs jūras zvejnieciņi,
Redzejàt man' bāliņu?
-Ai, Vidzemes zeltenite,
Kāds bij tavis bāleliņš?
-Dižens puisis, sārti vaigi,
Iedzelteni matu gali.
-Ai, Vidzemes zeltenite,
Tāds guļ jūras dibenâ.
-Ai, jūs jūras zvejnieciņi,
Velkat viņu maliņâ.
-Ai, Vidzemes zeltenite,
Ko soliji par vilkumu?
-Vienam došu slēžu kreklu,
Otram zīda nēzdauciņu;
Trešajam tam pietrūka,
Tam es pati piederešu,
Ne vienam, ne otram,
Kà pašam sturmaņam.
Stūrmanits gudris vīrs,
Tas māceja laivu dzīt
Ar vējiņu, pret vējiņu,
Preti savu naidenieku.

30894-4
Man pazuda bāleliņš,
Baltas avis ganidams.
Teku dienu, teku nakti
Jūŗas malu raudadam'
Jūŗas malu raudadama,
Bāleliņa mekledama.
Tecedama uzteceju
Trīs zvejniekus jūriņâ (zvejojam).
Labrīt, jūŗas zvejnieciņi,
Redzejat mūs' bāliņu?
-Paldies, ciema zeltenite,
Kādis bija jūs' bāliņš?
-Tievs un gars smuks puisits
Dzeltaniem matiņiem,
Dzeltaniem matiņiem,
Iesarkani vaigu gali.
-Ai, godiga brāļa māsa,
Tas gul jūras dibenâ,
Smiltis viņam vaigu grauze,
Ūdens matus plivina.
-Ai, godigi zvejnieciņi,
Velciet viņu maliņâ.
-Ai, godiga mātes meita,
Ko soliji par vilkum'?
-Vienam devu slēžu kreklu,
Otram zīžu nēzdaudziņu,
Trešajam vairs nevaru,
Tam es pati solijos,
Ne vienam, ne otram,
Ka pašam stūrmaņam,
Stūrmanitis gudris vīris,
Tas sēž laivas galiņâ,
Tas māceja laivu irt
Pretim vēju, pa vējam,
Pretim vēju, pa vējam,
Pretim savu līgaviņ'.

30894-1
As dùdòju, as raudòju,
Maņ izgaisa bòļeļeņš.
Dùdódama, raudódama,
Ìtecèju ņídròjâ.
Tí atrodu zvejnìçeņus
Jyureņôs zvejòjùt.
Dìvs paļeidz, zvejnìçeņi,
Voj nav te bòļeļeņa?
-Ak, tu cìma dzaltaņeit,
Kaids bej tovs bòļeleņš?
-Muns bòļeņš bolltu şeju,
Dzaltonìm mateņìm.
-Ak, tu cìma dzaltaņeit,
Vakar sļeika jyùreņôs.
-Ak, jius jyùru zvejnìçeņi,
Izveļcit maļeņâ.
-Ak, tu cìma dzaltaņait,
Kaidu moksu mums moksòsi?
-Vínam dúšu galdauteņu,
Ùtram zeìžu paladzeņu,
A pi treša poša íšu,
Myužam kraklu audèjeņa.