11082-1
Dieviņš zina to dieniņu,
Kad bāliņš sievu ņems;
Vējiņš loka kļavienâ
Vedamàs kamaniņas.

1717-0
Dievs man deva krusta bērnu
Pašâ ziedu laiciņâ;
Es noviju šūpuliti
Visadiem ziediņiem.

2200-0
Vecais tēvs iet uz mežu,
Pamet bērnus pakaļâ.
Kuš, kuš, bērniņi, neraudiet,
Dievs dos rudzišus, cepsim maiziti;
Cūciņa mūsu arajiņš,
Cīrulitis ecetajs.

15886-0
Vai, Dieviņi, ko darišu,
Krusttēvs ņēma krusta māti!
Krusttēvs lūdza vedejôs,
Krusta māte panākstôs.

28149-0
Smuks puisitis laukâ ara
Ābolainu kumeliņu;
Garam gāju, Dievu lūdzu,
Būt' tas mans arajiņš.

34042-0
Iestādiju baltu rozi
Baltâi smilkšu kalniņâi;
Ta izauga žuburota
Līdz pašàm debesìm.
Pa roziti es uzkāpu
Pie Dieviņa debesîs.
Es redzeju, peld pa jūŗu
Melli buļļi balti ragi.
Melli buļļi balti ragi.
Tie tàs jūŗas niedres lauza.
Tie nebija melli buļļi,
Tie Dieviņa kumeliņi;
Tie nebija balti ragi,
Tie sudraba iemauktiņi.
Dieviņš savus puišus rāja,
Kam tie agri necēlàs,
Kam tie agri necēlàs,
Kam nekopa kumeliņus.
Dieviņš savus kalpus rāja,
Kam tie ilgi launagoja:
Zīda pļavas nenopļautas,
Zelta kalni neeceti.

1664-1
Iedēstiju, aplaistiju,
Birzê zaļu ozoliņu;
Dievs dod man krista bērnu,
Man līkstiņa sen zinama.

32335-0
Kur, Jāniti, meijas cirti,
Kad meijaji lievenites?
Dieva dēla rājumâ
Smuidrajôs ozolôs.

13250-13
Trīs dieniņas mežâ braucu,
Neka laba nedabuju;
Vēl aizbraucu cetorto,
Dabuj' vasku riteniti.
No ta vasku riteniša
Iesakūlu naudiņâ,
Nosapirku lielu zirgu,
Uzjāj' augstâ kalniņâ.
Salasiju šautru klēpi,
Metu ciema sētmalî.
Sajutuši ciema suņi,
Sāka visi čavinàt.
Iztek divi zeltenites
Dzeltenàm galviņam,
Viena mani pašu veda,
Otra manu kumeliņu;
Zirgu veda stallitî,
Pašu veda istabâ.
Paceļ lielu liepas galdu,
Uzliek baltus maizes klaipus,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek naksniņu pārgulèt.
Guledams nosavēru,
Ko dar' ciema zeltenites.
Viena šūn, otra ada,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķeterè,
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdu puisi nomirušu?
Smukâ rožu dārziņâ
Apakš zaļu veleniņu.
Tur tecès jaunas meitas
Ik rītiņa pušķoties.
Rāva viena,rāva otra,
Cekuliņa nenorāva.
Jāja divi Dieva dēli,
Tie norāva virsauniti,
Tie norāva virsauniti,
Iejāj' Māras baznicâ.
Vaicà kungi, vaicà ļaudis,
Kāda koka tie ziediņi.
Tie nebija koka ziedi,
Ta bij puiša dvēselite.

1338-0
Kam tie zirgi, kam tie rati
Pie māmiņas namu durvu?
Dieva zirgi, Laimes rati,
Pādes vest baznicà.