31926-1
Aiz Daugavas melni meži,
Sarūsijši debestiņi.
Dieviņš zina, vaj aties
Mūsu kunga kara vīri!

15545-2
Apsoliju tautietim
Baltus cimdus pierkstainišus.
Jemš' atslēgu, ieš' klētê,
Došu baltus pierkstainišus.
Vai, Dieviņi, ko darišu,
Jau māmiņa līdza nāca.
Līdz iegāju klētiņâ,
Sāk suniši sīvi riet.
Ej, māmiņa, skatities,
Ko suniši sīvi rēja.
Līdz māmiņa skatijàs,
Man cimdiņi azotê.
Še, tautieti, tie cimdiņi,
Gana gudri tie daboti,
Gana gudri tie daboti
Pa suniša rējumiņu.

1171-2
Vecainite Dievu lūdza,
Lai aug meitas māmiņai:
Kur adija, kur rakstija,
Tur nokrita dzīpariņš.

15433-0
Mūc, māsiņ, paslēpties,
Nu tev jāj(a) precinieki.
-Kur es mukšu, kur slēpšos,
Sen jau biju sadereta.
-Kur, māsiņa, sadereji,
Ka es tevi neredzeju?
-Tēva lauka galiņâ
Pie kuplà ozoliņa.
-Kas jel tev rokas šķīra,
Kas piedeva padomiņu?
-Dēkla man rokas šķīra,
Dievs peideva padomiņu.

19243-10
Ēd, Trīnite, rij Trīnite,
Pa mazam kumosam!
Dievs dos tev aizrīties,
Kur mēs kruķi dabusim?
Grūdisim ābeliti
Ar visiem zariņiem.

9483-0
Dod, Dieviņi, ko dodamis,
Dod man labu arajiņu;
Kad tu labu man nedevi,
Dod acim neredzamu.

9268-0
Sērs mūžiņš man augot,
Nedod, Dievs, dzīvojot!
Vēl', Dieviņ, lem, Laimiņ,
Labu mūžu nodzīvot.

13250-36
Māte mani gauži rāja,
Kam neņēmu līgaviņu.
Es aizgāju klētiņâ,
Gauži, gauži noraudaju.
Noslauk' gaužas asariņas,
Apvelk' baltu linu kreklu,
Apvelk' baltu linu kreklu,
Apvelk' mellus zābaciņus,
Apvelk' mellus zābaciņus,
Apvelk' trejus baltus svārkus,
Apvelk' trejus baltus svārkus,
Uzliek' cauni galviņâ,
Uzliek' cauni galviņâ,
Piejožos zobentiņu,
Piejožos zobentiņu,
Apmauc' baltus pirkstainišus,
Apmauc' baltus pirkstainišus,
Segloj' savu kumeliņu,
Apsegloju kumeliņu,
Sūtu māsu vārtus vērt;
Māsiņ' vēra vienus vārtus,
Es izjāju pa otriem.
Līdz māsiņa apraugàs,
Es uzjāju augstu kalnu,
Aiz ta liela augsta kalna
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Es piejāju lielu ciemu,
Ieraug' vienus vaŗa vārtus;
Es piejāju vaŗa vārtus,
Izskrien pieci sīvi suņi,
Izskrien pieci sīvi suņi,
Iztek četras zeltenites,
Iztek četras zeltenites,
Pasargà sīvus suņus,
Pasargà sīvus suņus,
Uzslēdz manim vaŗa vārtus,
Uzslēdz manim vaŗa vārtus,
Ielaiž mani sētiņâ,
Ielaiž mani sētiņâ,
Nokāpina no kumeļa.
Ieved manu kumeliņu
Zelta spāru stallitî,
Dod manam kumeļam
Saulê grābtu āboliņu.
Ieved mani klētiņâ,
No klētiņas namiņâ,
Ieved mani namiņâ,
No namiņa istabâ,
Ieved mani istabâ,
Sēdin' galda galiņâ.
Atnes man koka sviestu,
Ģērsteletu pūra maizi;
Tad atnes vīn' ar medu
Vecozola kanniņâ.
Patais' manim mīkstu gultu
Tumsajâ dandziņâ,
Paliek man pagalvî
Dzēru spalvu spilvainiti.
Noskatos guledamis,
Ko dar' četras zeltenites.
Viena šuva,otra vērpa,
Trešà zīdu šķetinaja,
Ceturta zeltenite
Baro manu kumeliņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas baro kumeliņu;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu sirdēstôs.
Kur jūs mani ramesit,
Sirdēstôs nomirušu?
Ramiet rožu dārziņâ
Apakš rožu lapiņàm.
Tur uzauga zelta roze
Deviņiem žuburiem (zariņiem),
Lai nāk meitas svētrītâ,
Lai piņ rožu vainadziņ'.
Lauž zariņ' no zariņa,
Galotnites vien nelauž,
Rītu nāks Dieva dēls,
Lauzìs pašu galotniti,
Lauzìs pašu galotniti,
Ietīs zīda nēzdogâ,
Ietīs zīda nēzdogâ
Nesìs Māras baznicâ.
Brīnàs kungi, brīnàs ļaudis,
Kas ta tāda zelta roze:
Ta nebija zelta roze,
Ta puisiša dvēselite,
Ta puisiša dvēselite,
Kas nomira sirdēstòs,
Kas nomira sirdēstòs,
Kam nedeva to meitiņu,
Kam nedeva to meitiņu,
Kas patika prātiņam.

5047-0
Nevienam(i) nesaciju
Savu lielu žēlabiņu;
Dieviņam, tam pasaku,
Tas nesaka nevienam.

17218-0
Cieti, brāļi, seglojiet
Man' jājamu kumeliņu:
Sīvi suņi, lepni gani
Mana ceļa maliņâ,
Ne apsauca sīvus suņus,
Ne saņēma dievpalīgu.