29117-4
Capur munu šņiùraiņéit,
Ìkreit ceùku siļeitê.
Lai tej kryta, ju tej kryta,
Tópat ceùkys jòbaroi.

8510-2
Kam tu liji, lietutiņi,
Kam, rasiņa, rasinaji?
Kam, tautieti, slavu laidi,
Kad nedrīksti bildinàt?

29130-0
Kur teceja cūku meita
Ar to zīda priekšautiņu?
Stallê teka apraudzìt
Sudrabotus kuiļa bērnus.

28198-0
Raujiet, meitas, ko raudamas,
Neraujiet ābuliņu;
Lai palika ābuliņis
Bititèmi ziedu ņemt.

9050-1
Visi mani pēlejiņi
Palejâ lūkojàs:
Man laimiņa krēslu cēla
Pašâ kalna galiņâ.

22187-0
Kas kaiteja man, māsiņas,
Pie atraitņa nedzīvot:
Savi gani, sav' araji,
Savi siena pļāvejiņi.

17889-10
Tautiets jūdza, bāliņš jūdza,
Abi jūdza kumeliņus;
Abiem bēri kumeliņi,
Abiem kaltas kamaniņas.
Stundu stāvu domadama,
Pie ka sēsti kamanâs.
Labak sēdu pie bāliņa,
Lei ļautiņi nirunà,
Lei ļautiņi nirunaja,
Lei nicèla valodiņas.
Nitīšàmi es iesēdu
Tautu dēla kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimiņas namdurìm.
Nitīšam es iegāju
Mīļàs Laimas istabâ.
Mīļàs Laimas istabiņa
Trīskārt daili izpuškota:
Zīlītēmi, pakariemi,
Zaļajàmi palejàm.
Mīļà Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Nisēdešu, mīļà Laima,
Nav man sievas padomiņa.
-Sēd', meitiņa, būsi sieva,
Būs tev sievas padomiņš.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimiņa kroni pin
No puķèmi, no rozèmi,
Tīra zelta ielokiem.
Kura goda nigaidija,
Tai Laimiņa kroni pin
No ērkšķiem, no dadžiemi,
Smalku nātru ielokiem.

9505-0
Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod Dadzes dēliņam:
Dēla dēli stabulnieki,
Niedras auga tīrumâ.

21397-9
Māsiņ, tavu sausu vīru,
Kà to sila sakārniti!
Būtu manu redzejusi,
Kà zaļaju ozoliņu!

5151-0
Līdz zemei zīda pušķi
Bērajam kumeļam;
Lien ārâ, bārenit,
Tevi gāja raudzities.