25448-1
Apkauniesi, tautu meita,
Īsus kreklus pašuvusi,
Īsus kreklus pašuvusi,
Slaiki mani bāleliņi.
- Kaunies pate, dziedataja,
Vaj es gāju mēru ņemt?
Vaj es gāju mēru ņemti
Pie taviemi bāliņiem?

6621-10
Kura meita godu tura,
Tai Laimite kroni pin,
Tai Laimite kroni pin,
Vairak zelta, ne sudraba.
Kura godu netureja,
Tai Laimite kroni pin
No sīkàm dadž' lapàm,
No ērkšķišu pazarèm.

4731-0
Laba, laba rupa malka,
Vēl labaki žagariņi,
Vēl labaki žagariņi,
Paši pūta, paši dega.
Laba, laba mātes meita,
Vēl labaka kalponite,
Vēl labaka kalponite,
Paša rēda, paša dara.

13049-0
Kad es biju jauna meita,
Man bij pieci brūtganiņi.
Visi mani mīlinaja,
Es bij' daiļa, ha, ha, ha.
Ne pie viena nenogāju,
Nu es veca šņuk, šņuk, šņuk.

29679-2
Dzeltans manis kumeliņis
Kà dzeltana cielaviņa,
Zviegdams ceļu pārteceja,
Kà gailitis dziedadams.
Pretim nāca tautu meita,
Glauda manu kumeliņu.
Vaj tu glaudi, vaj neglaudi,
Man jau cita sadereta.

30894-3
Es uzkāpu kalniņâ
Pašâ kalna galiņâ,
Ieraudziju jūriņâ
Trīs zvejniekus zvejojam.
Dievs palīdz, zvejnieciņi,
Redzejat man' bāliņu?
-Vai, godiga mātes meita,
Kāds bij tavs bāleliņis?
-Smuks puisitis, baltu vaigu,
Dzeltaniemi matiņiem.
-Vai, godiga mātes meita,
Tāds gul jūras dibinâ,
Smiltis viņa vaigus grauž,
Viļņi matus purina.
-Vai, godigi zvejnieciņi,
Velkat viņu maliņâ .
-Vai, godiga mātes meita,
Ko maksasi par vilkumu?
-Vienam došu slēžu kreklu,
Otram zīžu nēzdodziņu;
Trešajam nav ko dot,
Tam es pate piederešu,
Ne vienam, ne otram,
Ka pašam stūrmanim,
Tas māceja laivu dzīt
Ar vējiņu, pret vējiņu,
Pret vējiņu Vāczemê,
Ar vējiņu Kurzemê.

14425-4
Kur jūs jājat, bandenieki,
Riņķotiemi kažokiem?
-Ziemeļami viena meita,
Tàs mēs jājam lūkoties.
-Vai jūs jājat, vai nejājat,
Jūs jau viņas nedabusat;
Tai pašai līdzi auga
Gobas zemes arajiņš.

6621-9
Kura meita goda gaida,
Tai Laimiņa kroni pin (pina);
Tai Laimiņa kroni pin (pina)
Tīra zelta, sudrabiņa;
Kura goda negaidija,
Tai no ērkšķu pazarèm,
Tai no ērkšķu pazarèm
Un no dadžu lapiņàm.

18803-13
Tautu meita poru brida,
Zīda svārki mugurâi;
Tec, brāliti, pamet laipu,
Ta būs tava līgaviņa.
- Es neiešu laipu mest,
Jūgš' bēriti kamenâs,
Cik tāļ' viņu vizināšu,
Ķīlam jemšu vaiņadziņu.

24837-1
Vaju, vaju, tautu meita,
Tavu īsu paladziņu;
Kad pievilku galviņai,
Tad pietrūka kājiņàm.
Liec šķiedriti pie šķiedrites,
Tad būs gari paladziņi;
Liec sprodziņu pie sprodziņas,
Tad būs garas villainites.