34039-10
Pērkons veda vedekliņu
No Vāczemes šài zemê;
Dieva dēli pūru veda,
Visus mežus veltidami.
Liepai lika zelta kroni,
Ozolami sudrabiņa,
Sīkajiem kārkliņiem
Uzmauc zelta gredzeniņus.

2651-0
Dieviņš skaita grāmatâ,
Vaj bij visi meža putni.
Ūpis bija, āpšis bija,
Sarkankrūša vien nebija,
Sarkankrūša vien nebija,
Baltvēderes vāverites.

32518-1
Kādi ziedi pupiņai?
Raibi ziedi pupiņai;
Tie Dieviņa pakariņi,
Mīļas Māras vizuliši.

28331-1
Augat, mani labi lini,
Liniem labas pakuliņas;
Dieviņ, devi labu vīru,
Vīram gudru padomiņu.

13090-0
Ozolnieku veci puiši
Trapèm ? gāja peku lauzt;
Ercognieku jauni puiši
Trapèm jāja baznicâ,
Trapèm jāja baznicâ,
Dieva vārdu klausities.

29551-0
Gani gana ceļmalâ,
Lūrmanitis krūmmalâ.
Dievs dod ganu lūrmanim
Svina acis, alva kājas;
Svina acim neredzèt,
Alva kājàm nepanākt.

17807-0
Ar Dieviņu, tēvs, māmiņa,
Labu nakti, bāleniti!
Man jaiet tautiņâs
Par Laimiņas laidumiņ'.

13250-14
Cauru dienu šautu gāju,
Neka laba neatradu.
Gāju otru, trešu dienu,
Dabuj' vienu bites bērnu.
No ta viena bites bērna
Dabuj' vasku ritenititi;
No ta vasku riteniša
Dabuj' melnu kumeliņu.
Ar to melnu kumeliņu
Uzjāj augstu lazdas kalnu,
Tur nogriezu lazdas kūju,
Iejāj' ciemu sētstarpâ.
Tur izmetu lazdas kūju,
Satrūkàs ciema suņi.
Iztek divas zeltenites,
Viena liela, otra maza.
Lielà mani pašu veda,
Mazà manu kumeliņu,
Mani pašu istabâ,
Kumeliņu stallitê.
Paceļ man meldu krēslu,
Saka, lai es atsēdos
Ak, Dieviņ, es nesēdu,
Sēdat pašas cēlejiņas.
Paceļ man liepas galdu,
Uzliek gardus mielastus,
Uzliek gardus mielastus,
Saka man, lai es ēdu.
Ak, Dieviņ, es neēšu,
Ēdat pašas licejiņas.
Patais' man siena gultu,
Paklāj baltus paladziņus,
Paklāj baltus paladziņus,
Saka man, lai es guļu.
Ak, Dieviņ, es neguļu,
Gulat pašas taisitajas.
Dzīvodams noskatiju,
Ko dar' ciema zeltenites.
Viena vērpa zīžu diegu,
Otra zelta tecinaja,
Otra zelta tecinaja,
Trešà cūkas ēdinaja.
Kas tàs cūkas ēdinaja,
Ta būs mana līgaviņa;
Ja es tàs nedabušu,
Bēdiņâs nomirišu.
Kur jūs mani racisiet,
Bēdiņâs nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu lapiņàm.
Tur uzauga balta roze
Manâ kāju galiņâ,
Tur teceja ik svētdienas
Jaunas meitas rožu raut.
Izrauj manu dvēseliti,
Nes Māriņas baznicâ,
Nes Māriņas baznicâ,
Liks par puisi Dievu lūgt:
Ta puisiša dvēselite,
Meitu bēdâs nomiruša.

34281-0
Piedod, Dievs, manus grēkus,
Es bij liels grēcinieks:
Netīšam apskavos
Otra vīra līgaviņu.

3912-0
Vai, Dieviņ, vai, Dieviņ,
Kà tu mani neredzeji,
Kad es kritu bārenite
Asariņu paltitê!