19910-3
Piedzēr's vīrs Dievu lūdza,-
Vairak Dievu kaitinaja.
Lūdz ardams, ecedams,
Tad Dieviņš palīdzès.

11089-1
Dod, Dieviņi, ko dodamis,
Dod visam mūžiņam:
Ceļam labu kumeliņu,
Mūžam vienu līgaviņu.

28609-0
Dievs dod krūmu pļaviņâ,
Akmentiņu druviņâ:
Aiz krūmiņa aizstājos,
Uz akmiņa atsēdos.

2891-0
Ēdiet, bērni, šņapajiet,
Tēvs pārdeva kažociņu;
Ja Dieviņš palīdzès,
Par nedeļu nošņapàs.

21391-1
Klibajam, aklajam,
Tam bij skaista līgaviņa.
Dievs dod man nolaust kāju,
Ja man tāda gaditos.

28968-0
Balta bērza rīksti griežu,
Raibas govis ganidama;
Lai Dievs dod tik telišu,
Cik lapiņu bērziņâ!

33664-4
No tālienes jau pazinu
Dieva jātus kumeliņus:
Zelta segli mugurâ,
Sudrabiņa iemauktiņi;
Pie segliem saule lēca,
Iemauktôs mēnestiņš,
Pavadiņas galiņâ
Zelta zvaigzne ritinaja.

32249-0
Ej ar Dievu, liela diena,
Mēs tev' skaisti vadisim;
Nāc atkal citu gadu ,
Mēs tev' skaisti saņemsim.

30576-1
Rītu gribu mežâ braukt,
To zin Dieviņš, kà man ies.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Sieviņ' mani skubinaja:
Brauc, vīriņ, labi ies!
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Grietiņ' atvelk krūmu ragus,
Antiņš iztrin lielo cirvi.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Ka nobraucu pie krūmiem
Cērtu apsi kniks un knaks.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Cērtu apsi kniks un knaks,
Apse lūza skanedama.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Te uz vienreiz atskatos,
U-ù, Dieviņ, baltiņš nav.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Mežakungs baltiņu noķinķlejis
Un uz muižu novedis.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Eim' uz mājàm raudadams.
Nāk man preti mana sieva.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Nāk man preti mana sieva:
Klausies, bāba, nu tev būs.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Mīļais vīriņ, neraud gauži,
Vēl mums ir viens zoslens mājâs.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Kad to meža kungam dosi,
Tad mēs baltiņu dabusim.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Bāžu zosi kulitê,
Eim' ar to uz mežkungmuižu.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Labdien, labdien, namiķiti!
Vai mājâs meža kungs?
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Paldies, paldies, apšu zagli!
Cienigs mežkungs mājâs ir.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Sviežu zosi uz trepèm,
Eim' iekšâ pie meža kunga.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Labdien, cienigs meža kungs!
Vaj jūs baltiņu atdosit?
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Ja jūs baltiņu atdosit,
Tad jūs zostiņu dabusit.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Paskatos es pa logu,
U-ù, Dieviņ, zostiņas nav.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Kuņa zosi apēduse,
Kulit' vien pametuse.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Nu jau zinu, kas nu būs,
Nu jau manas biksas trīc.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Sauc to garo Ansi iekšâ,
Lai man uzcērt piecpadsmit.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
Lai man uzcērt piecpadsmit.

24272-4
Tautu meita žēlojàs,
Vaiņadziņis galvu spieda.
Dievs dod miežu vasariņu,
Teikš' rudeni brālišam.