19967-0
Garam gāju šito krogu
Uz citiem krodziņiem:
Šita kroga krodziniece
Nedod alus uz parada.

2221-8
Āziti, buciti, kur liki bārdiņu?
-Pārdevu Krievam, nopirku izkapti.
Ko ta izkapts tev laba (labu) dara?
-Man ta izkapts sieniņu pļauj.
Ko tas sieniņš tev laba (labu) dara?
-Man tas sieniņš telitèm dodams.
Ko tàs telītes tev laba (labu) dara?
-Man tàs telītes pieniņu dod.
Ko tas pieniņš tev laba (labu) dara?
-Man tas pieniņš bērniņiem dodams.
Ko tie bērniņi tev laba (labu) dara?
-Man tie bērniņi cūciņas gana.
Ko tàs cūciņas tev laba (labu) dara?
-Man tàs cūciņas kalniņus rok.
Ko tie kalniņi tev laba (labu) dara?
-Man tie kalniņi miezišus audzè.
Ko tie mieziši tev laba (labu) dara?
-Man tie mieziši alutiņu dod.
Ko tas alutiņš tev laba (labu) dara?
-Man tas alutiņš brāļiem dodams.
Ko tie brāļi tev laba (labu) dara?
-Man tie brāļi karâ iet.
Ko no kara tie atnesa?
-Divas zelta adatiņas.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iespraudu cintiņâ.
Kur palika ta cintiņa?
-Ta sadega zil' uguni.
Kur palika zil' uguns?
-To izdzēsa smalks lietiņš.
Kur palika smalks lietiņš?
-Ieteceja upitê (straujupê).
Kur palika ta upite (straujupite)?
-To izdzēra melni vērši.
Kur palika melnie vērši?
-Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garais ceļš?
-Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļais maurs?
-To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
-Tàs aizskrēja augstu mežu.
Kur palika augstais mežs?
-To nolīda Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesîs;
Tur tie ēda, tur tie dzēra
Sudrabiņa biķeriem.

23722-0
Dzīràs tautas mani rāt,
Rāti manus bāleliņus.
Mani vienu nenorāja,
Nela manus bāleliņus.

12598-3
Sīvi mani žagas rāva,
Tāļu mani piemineja;
Piemin mani tautu dēlis,
Cietu beņķi guledams.

5536-0
Zelta griezti man matiņi,
Sudrabiņa vainadziņš.
Tam dēlam lūkoties,
Kas sudraba jostu joza.

9723-3
Kalpiņš bija ar auziņu
Abi vienu vieglumiņu:
Kalpam bieza valodiņa,
Auzai bieza sēnaliņa.

26953-3
Dzērajs vīrs tev, māsiņa,
Dzērajs tev, dzērajs man;
Tavs guleja krodziņâ,
Mans celiņa maliņâ.

26551-8
Māmiņ' mani izdevuse
Par deviņi pagastiņi;
Devitâja gadiņâ
Pie māmiņas sērst atnācu.
Viens bāliņis vārtus cēla,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena māsa durvis vēra,
Otra ņēma villainiti;
Māmiņ', krēslu paceldama,
Vaicà manu dzīvošanu.
Tu, māmiņa, gan zinaji
Svešu tautu dzīvošanu:
Pliķi sita, matus plūca,
Kājàm spēra pabeņķê.

4890-8
Sirmi zirgi, jauni puiši
Veda mani vizenàt.
Ne gabala nepaveda,
Prasa zelta, sidrabiņa.
Kur es ņemšu, nabadzite?
Nav man tēva, māmuliņas.

16975-0
Puķe, roze kājas āva,
Ābelêi sēdedama;
Ta nebija puķe, roze,
Ta brāliša līgaviņa.