15998-4
Strīzdiķi strubuļķi,
Eim' abi kāzâs!
Man bij ēst, man bij dzert,
Tev galdiņu rībinàt.

4890-1
Ai, lielaja Vācu muiža,
Žēl man bija tev atstāt:
Sirmi zirgi, daiļi puiši,
Tie man viegli vizinaja.
Ik gabalu paveduši,
Vaicà zelta, sdrabiņa.
Vaj būs traki vaicadami,
Kur es ņēmu, kas man deve?
Tēvs, māmiņa apakš zemes,
Aiz ūdeņa bāleliņi,
Aiz ūdeņa bāleliņi,
Baltas jostas nesadami.

20255-0
Ansiņis, Ansiņis
Lūkojàs;
Ik aces uzmetu,
Nosārka vien.

30323-0
Es savàm bititèm
Ķēdèm kalu ozoliņu;
Pašas bites ielīgoja
Pār ķēdèm ozolâ.

19393-0
Pats es ēdu, pats es dzēru, -
Kas manam kumeļam?
Kumeliņš žogu grauza,
Iemauktiņus šķindinaja.

26858-1
Kam man bija rudzus sēt,
Kad tie zaļi nezaļoja?
Kam bij man sievu ņemt,
Kad es mīļi nedzīvoju?

13250-28
Kur tu jósi, bròļeļeņ,
Zeìžu jústu júzdamis?
-Ej, mòseņ, navaicoj,
Atdor' man dzelža vòrtus.
-Es vòrteņus atdarèju,
Kur tu jósi, bròļeļeņ?
-Jóju, jóju augstu kolnu,
Jau dajóju cìma sàtu.
Sasatriuka cìma suņi,
Iztak cìma div' dzaltònis.
Vína mani pati jème,
Ùtra munu kumèļeņu.
Mani vede kļèteņî,
Kumèļeņu staļļeitî;
Man patim veìna glòze,
Kumèļam auzu sìks.
Pataìsot man vìteņu
Tymsejâ kakteņâ.
Guládamys nùsavèru,
Kù dora cìma meitas.
Vína oda, ùtra šyva,
Treša roksta zeižauteņis.
Dúd, màmeņ, tù meitiņi,
Kura roksta zeìžauteņis;
Ka nadúsi tòs meiteņis,
Es nùmeršu bèdeņóm.
-Kur mes tevi globósim,
Bèdeņâ nùmyrušu?
-Jaunu meitu dòrzeņâ,
Pošu rùžu videņî,
Pošu rùžu videņî,
Juzupeņu kriùmeņî.
Tí izauga kupla lìpa
Deviņóm atlasém.
Ít meitiņis, ít puìškiņi,
Ni zareņa nanùlauze;
Atít Dìva div' déļeņi,
Nùlauž pošu versyuneiti,
Aizasprauduš' capureiti
Ìít Mòrys bazneiceņâ.
Tai saceja sváta Mòra:
Ni te puķe, ni te ròža,
Te ir dòrga dvèseļeite,
Bèdeņóm nùmyruse.

30430-0
Agri, agri irbe tek,
Es basàmi kājiņàm.
Tec, irbite, pagaid mani,
Līdz kājiņas es apaušu.

6174-0
Trīcèt trīc Rìgas pils,
Ko tur kala, ko ne kala?
Tai māsiņai kroni kala,
Kam deviņi bāleliņi.

3773-1
Bite, bite, meita, meita,
Ta nerieba nevienam:
Bite druvas nesliedeja,
Meita zemes nedalija.